Biškopju šī gada lielākā problēma – falsificētais medus

Latvijas bišu savāktajam medum ik dienu veikala plauktos jākonkurē ne vien ar medu no Eiropas savienības valstīm, kā arī no Ķīnas un citām trešās pasaules valstīm ievesto medu, bet arī ar maisījumiem, kas tiek uzdoti par autentisku medu. Biškopju biedrības veiktajā pētījumā tikai 6 no 20 veikalā pirktajiem medus paraugiem bija īsts medus. Falsificētais medus un cīņa ar to esot biškopju šī gada lielākā problēma, kas tika aktualizēta arī biškopju pavasara konferencē.

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis: “Tā nesakārtotība principā ir Eiropas Savienības ietvaros, jo fasēšanas uzņēmumiem ir tiesības maisīt vietējo medu, tai skaitā Latvijas medu ar to, kas tiek ievests no trešās pasaules valstīm. Bieži mēs redzam, balstoties uz laboratorijas analīzēm, ka ievestais medus no trešajām pasaules valstīm – atsevišķām trešajām valstīm kā Ķīnas, Turcijas, aizdomas arī par Dienvidameriku, bieži vien nav autentisks. Protams, uz biškopības nozari tam ir būtiska negatīva ietekme. Ne autentiska medus ienākšana gan Latvijas, gan Eiropas Savienības tirgū negatīvi ietekmē medus cenu un attiecīgi būtiski ietekmē biškopju finansiālo stāvokli.”

Kā skaidro Pārtikas un veterinārais dienests, “falšais” medus nenozīmē, ka tas ir kaitīgs, vien to nekādi nevarot saukt par medu.

Pārtikas un veterinārā dienesta eksperts Māris Eiklons piebilst, ka to nevar atšķirt ne pēc garšas, ne izskata: “Ļoti labi, ražojiet mākslīgo medu, ražojiet mākslīgos medus maisījumus, bet norādiet to marķējumā. Tā ir galvenā prasība, jo medus ir medus un punkts.”

Konferences dalībniekiem bija iespēja arī pašiem ar savām garšas kārpiņām mēģināt pateikt, kurā burciņā atrodas īsts un kurā viltots medus.

Kā atzīst  Z/S “Kurmīši” saimnieks Ivars Geiba, tas neesot tik vienkārši.

Lai neīsto medu varētu izņemt no tirdzniecības, jābūt akreditētas laboratorijas atzinumam, ka tas nav autentisks medus. Šonedēļ Pārtikas un veterinārais dienests noņemtos paraugus sūtīšot uz Austrijas laboratoriju, bet biškopji lielas cerības liekot uz kaimiņiem igauņiem, kuri izstrādājuši savu metodi, kas balstīta uz molekulārajām analīzēm. Tā esot daudz precīzāka nekā citās akreditētās laboratorijās pielietotā. Ne mazāk svarīga esot vienotas metodikas izmantošana visā Eiropas Savienībā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS): “Arī Eiropas likumdošanā ir jānofiksē vienotā metodika, kā nosaka medus viltojumus. Latvija nav vienīgā valsts, tā ir problēma visā Eiropā. Es ceru, ka mums izdosies iekustināt šo lietu ātrāk.”

Pēc statistikas datiem no Ķīnas Eiropas savienībā ieved ap 60 000 tonnām medus, bet no Ukrainas – 40 000. Savukārt visi Latvijas biškopji kopā gadā saražo 2300 līdz 2400 tonnu medus.