No nākamā gada Latvijā plānotas būtiskas izmaiņas būvniecības procesa kārtībā. Iecerēts ieviest secīgu būvniecības un ēku reģistrācijas procesu, ar mērķi padarīt to vienkāršāku, ātrāku un mazāk birokrātisku. Ja līdz šim dažādu iestāžu starpā ar ēkas būvniecību saistīti dokumenti ceļoja mēnešiem ilgi, tad turpmāk viss solās notikt vienā digitālā sistēmā.
Līdz šim, lai ēku nodotu ekspluatācijā, iedzīvotājiem bija jārēķinās ar pamatīgu dokumentu kaudzi un ievērojamu laika patēriņu. Būvvalde; Valsts Zemes dienests jeb kadastrs; zemesgrāmata – katra no šīm sistēmām darbojās ar savām prasībām. Nereti vieni un tie paši dati par ēku bija jāiesniedz atkārtoti, tai skaitā jāveic arī papildu uzmērīšana jeb inventarizācija.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda: “Mēs ļoti skaidri redzējām, ka šāda informācija par ēkas būvniecības tehniskajiem parametriem jau ir pieejama būvniecības informācijas sistēmā. Šobrīd mēs ar jaunajām pieejām plānojam šo visu automatizēt.”
Pēc viņa teiktā, uzņēmējam vai privātpersonai, iesniedzot informāciju Būvniecības informācijas sistēmā, vairs nebūs jāvēršas pie kādas institūcijas, lai veiktu atkārtotu uzmērījumu – viss notiks automātiski. Dati tiks pārsūtīti uz Valsts Zemes dienestu un tālāk uz zemesgrāmatu bez cilvēka tiešas iesaistes.
Jaunā pieeja paredz, ka cilvēks vai būvnieks, uzsākot būvniecību, un iesniedzot nepieciešamos dokumentus būvvaldē, vienlaikus ierosinās arī visu pārējo procesu – līdz pat ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā. Kad ēka būs nodota ekspluatācijā, informācija par to automātiski nonāks Kadastra informācijas sistēmā un pēc tam arī zemesgrāmatā. Atkārtota ēkas uzmērīšana dabā vairs nebūs nepieciešama.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane skaidro: “Turpmāk ēka tiks reģistrēta kadastrā pēc tās nodošanas ekspluatācijā, un dati automātiski tiks padoti uz kadastra informācijas sistēmu un tālāk uz zemesgrāmatu. Visi būvniecības vai nekustamā īpašuma attīstīšanas posmi saplūdīs vienā procesā, balstoties uz vienas pieturas aģentūras principu.”
Plānotās izmaiņas nesīs arī reālu finansiālu un laika ieguvumu. Jau šobrīd, pateicoties Valsts Zemes dienesta iespējai izmantot būvniecības dokumentos esošos datus, reģistrācijas process kļuvis efektīvāks. Tieslietu ministre Kristīne Lībiņa-Egnere (JV) uzsver: “Jau kopš pagājušā gada aprīļa vairāk nekā 50% no būvēm, kas tiek reģistrētas sistēmā, tiek reģistrētas no būvniecības dokumentiem. Dabā tas jau ir vairāk nekā 4000 ēku.” Lēmumu pieņemšanas laiks samazināts no 25 līdz 15 dienām. Savukārt izmaksas cilvēkiem – no vidēji 770 eiro līdz 290 eiro. Turklāt valsts, novēršot manuālu dokumentu apstrādi, varētu ietaupīt līdz pat 4,5 miljoniem eiro gadā.
Plānots, ka jaunā sistēma pilnībā sāks darboties no 2026. gada 1. janvāra. Sākotnēji tā būs attiecināma uz situācijām, kad persona būvē ēku uz sev piederošas zemes – šādi gadījumi veido lielāko daļu būvniecības Latvijā. Sistēma gan tiks veidota tā, lai to pakāpeniski ieviestu arī citiem īpašumu veidiem un būvniecības mērogiem.
Valsts cer, ka šīs izmaiņas būtiski atvieglos būvniecības procesu, mazinās birokrātiju un dos iespēju ātrāk attīstīt gan privātos, gan komerciālos projektus.