Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Cēsu viduslaiku pilī apmeklētājiem atvērts ziemeļu tornis

31. jūlijs 2025
Laura Jansone, Renārs Perovs, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Vēsturisku akmens fragmentu ekspozīcija ar ilustrācijām muzejā
Foto: Vidzemes televīzija

Pirmo reizi Cēsu viduslaiku pilī apmeklētājiem atvērts ziemeļu tornis. Tas piedzīvojis plašus saglabāšanas un atjaunošanas darbus. Turklāt jaunatklātajā tornī mājvietu radusi Latvijā unikāla pils akmens būvdetaļu ekspozīcija jeb lapidārijs. Turpmāk Cēsu viduslaiku pils apmeklētājiem būs iespēja izstaigāt visus trīs pils torņus. 

 

Ziemeļu tornis, iespējams, ir jaunākā daļa no Cēsu viduslaiku pils, un tikai pavisam nesen vēsturniekiem izdevies precīzi datēt tā būvniecības sākumu – 1498. gadu. Livonijas kara un vēlākie konflikti tornim nesa postījumus, un kopš 18. gadsimta tas bija pārvērties par drupām.

 

“Līdz pat 20. gadsimta beigām vairākkārt mēģināts torni saglābt,” stāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. “Tomēr nevienā no reizēm netika izdarīts tik daudz, lai to varētu padarīt pieejamu apmeklētājiem. Līdz pat Livonijas karam nekādas reālas kaujas pieredzes šai vietai nav, visticamāk, ka liela daļa torņa telpas ir izmantotas kā noliktavas, mazi, šauri logi, šaujas lūkas. Bet torņa otrā stāva telpā un trešā stāva telpā, to mēs redzam no arhitektoniskās izpētes, ir bijušas plašas dzīvojamas istabas, acīmredzot, kādiem ordeņa ierēdņiem.”

Viduslaiku pils tornis un brīvdabas estrāde

Reklāma
Pēdējo divu gadu laikā tornis pārtapis par mūsdienīgu tūrisma objektu. Tajā ierīkots lapidārijs – būvdetaļu ekspozīcija, kas stāsta par tām pils daļām un telpām, kuras laika gaitā ir zudušas.

Ekspozīcijas būtība nav tikai demonstrēt senus akmeņus. Tā ir rūpīgi izstrādāta sadarbībā ar vēsturniekiem un arhitektūras pētniekiem. Katrai būvdetaļai dota hipotētiska funkcija un vieta pils kontekstā – papildināta ar skicēm un ilustrācijām, kas palīdz izprast to sākotnējo nozīmi.

 

“Šādā līmenī, kad vesels tornis ir veltīts būvdetaļu eksponēšanai, šobrīd Latvijā nav nevienas citas vietas,” norāda būvpētnieks Ilmārs Dirveiks. “Tā ir saruna ar sabiedrību – ar jebkuru cilvēku, ne tikai profesionāļiem.”

 

Dirveiks uzsver, ka tieši zīmējumi ļauj eksponēt akmeņus nevis tikai kā vēsturiskus fragmentus, bet kā daļu no lielā stāsta.

Reklāma

Akmens fragmentu ekspozīcija viduslaiku pils muzejā

Arī Cēsu muzeja direktore Elīna Kalniņa uzsver ekspozīcijas nozīmīgumu: “Uzdevums bija iedot katrai būvdetaļai tās sākotnējo vārdu, lomu un funkciju. Tas, manuprāt, ir izdevies.”

 

Būvpētnieks Juris Zviedrāns papildina, ka daudzas būvdetaļas sniedz priekšstatu par Cēsu pils greznumu. “Cēsu pils ir bijusi līdzvērtīga Rīgas pilij, un tas ir arī pateicoties rīdziniekiem, kuri regulāri sagrāva Rīgas pili – Cēsīs tika pārcelts ordeņa centrs, un šeit parādās jauni arhitektūras elementi.”

 

Ekspozīcijā joprojām ir daudz, ko pētīt – gan apmeklētājiem, gan pētniekiem.

 

Līdz ar ziemeļu torņa atvēršanu, Cēsu viduslaiku pilī apmeklētājiem tagad ir iespēja izstaigāt visus trīs vēsturiskos torņus – pirmo reizi pils mūsdienu tūrisma vēsturē.

Reklāma


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas