Sociālo mediju satura veidotājas Ivetas Jaunzemes ģimenē dzīvo divi braši kaķu puikas – Mortijs un Dastijs, katrs ar savu raksturu un skatījumu uz dzīvi. “Viņi mums ir pilnvērtīgi ģimenes locekļi. Mums ir arī dēliņš, un mēs patiesībā jokojam, ka esam trīs bērnu ģimene un ka mums vajadzētu Goda ģimenes karti. Mūsu ikdiena paiet, menedžējot dzīvi starp kaķiem, bērnu un darbiem,” stāsta Iveta Jaunzeme.
Vecākais runcis drīz svinēs deviņu gadu jubileju. Viņš ir Ivetas un viņas vīra Mārtiņa pirmais kopīgais “pirkums” – Dastijs abiem izmaksāja piecus eiro un šokolādes tāfelīti. Patiesībā Iveta ir augusi ģimenē, kur vienmēr bijuši kaķi, tāpēc ikdiena bez tiem viņai nav iedomājama.
Iveta ar ģimenes mīluli.
Dastijs ir mierpilns novērotājs, kurš priekšroku dod ērtai snaudai un nesteidzīgai apkārtējās pasaules vērošanai no droša attāluma. “Viņš ir ļoti kautrīgs un nav sabiedrisks — viņam nav ciltsrakstu, viņš ir bezšķirnes kaķītis.” piebilst Iveta Jaunzeme.
Savukārt jaunākais kaķis Mortijs ir pilnīgs pretstats. Viņš ir arī patiesi rets atradums – viņa spalva gaismā iemirdzas maigi rozā tonī. Un atšķirībā no daudziem citiem britu īsspalvainajiem kaķiem, arī viņa raksturs ir citāds. “Saka, ka britu īsspalvainie nenāk rokās — visur rakstīts, ka nevajag izvēlēties britus, ja ģimenē ir bērni, jo šiem kaķiem nevajagot cilvēkus un tie neesot draudzīgi. Mortijs ir pilnīgi pretējs tam, kādi it kā ir briti,” stāsta Iveta.
Saimnieki savus mīluļus salīdzina arī ar sevi – Iveta ir aktīva un dinamiska, savukārt vīrs vairāk līdzinās nosvērtajam un nopietnajam Dastijam. Taču, kur kaķi, tur arī spalvas — un Jaunzemu mājās tās ir dubultā. “Es nezinu, kas būtu, ja mēs viņus neķemmētu, bet esmu pieradusi — tā ir mana ikdiena. Mums divas reizes dienā dzīvokli tīra robots. Man ir tikai gaišas drēbes – melnu apģērbu man vienkārši nav!” viņa smej.
Ikdiena krasi mainījās arī brīdī, kad ģimenē ienāca mazulis – tas bija jauns posms ne tikai vecākiem, bet arī mājdzīvniekiem. “Visa māja bija kājām gaisā, jo bērniņš mēdz būt ļoti skaļš, traucē arī naktsmieru un ierasto ritmu. Pirms gada, kad viņš ienāca ģimenē, abiem kaķiem bija nesaprašana,” stāsta Iveta Jaunzeme.
Mortijs jauno ģimenes locekli pieņem ar apbrīnojamu pacietību – ļauj sevi raustīt aiz astes un ūsām, mierīgi sēžot un paciešot. Savukārt Dastijs ir piesardzīgāks – viņš izvairās un dienas laikā nereti noslēpjas kādā stūrī. Toties vakaros, kad bērns guļ, pienāk viņa laiks. “Tad mums ir mīļošanās un ķemmēšanas laiks kopā ar runci Dastiju,” saka Iveta.
Tomēr, lai arī kādas blēņas kaķi sastrādātu un kādi būtu viņu raksturi, Iveta Jaunzeme ar pārliecību uzsver – dzīvnieki piepilda sirdi tāpat kā bērni. “Es domāju, ka visiem noteikti nevajag ne bērnus, ne kaķus vai suņus. Bet, ja cilvēkam ir vieta sirdī un dvēselē ielaist šo beznosacījuma mīlestību, tad pavisam noteikti to vajag!”