Depozīta sistēma Latvijā dažu gadu laikā būtiski mainījusi iedzīvotāju paradumus. Arvien vairāk plastmasas un stikla pudeļu, kā arī metāla skārdeņu tiek nodotas pārstrādei, nevis nonāk sadzīves atkritumos vai apkārtējā vidē. Tomēr arvien biežāk tiek uzdots jautājums, vai depozīta sistēmas attīstības iespējas jau ir izsmeltas? Šie jautājumi tiek aplūkoti raidījumā “IzMet gudri”, kas kalpo kā izzinošs un praktisks ceļvedis ikvienam, kurš vēlas savā ikdienā pieņemt videi draudzīgākus lēmumus un ar saviem paradumiem veicināt ilgtspējīgāku vidi.
Depozīta sistēma devusi rezultātus
Par depozīta sistēmas attīstību Latvijā stāsta Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un izpilddirektors Armands Nikolajevs. “Depozīta sistēma pie mums tika ieviesta laikā, kad dažviet pasaulē par tās nākotni jau notika diskusijas. Mēs neesam ne pirmie, ne pēdējie, jo ir valstis, kuras to ieviesušas jau sen, citas tikai gatavojas to darīt, bet ir arī tādas, kur sistēma pārtraukta. Tomēr galvenais ir tas, ka Latvijā depozīta sistēma dod rezultātu,” uzsver Armands Nikolajevs.
Pieņemto iepakojumu skaits turpina pieaugt
Par sistēmas darbības rezultātiem stāsta Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Dubults: “Pēdējie operatora dati liecina, ka 2026. gada jūnijā tika pieņemti 42 miljoni depozīta iepakojumu. Vasarā apjoms ir lielāks, jo pieaug dzērienu patēriņš, taču vidēji mēnesī tiek pieņemti aptuveni 33 miljoni depozīta vienību.”
Arī mazumtirdzniecības uzņēmumi izjūt depozīta sistēmas pieaugošo nozīmi. Par “Rimi Latvija” pieredzi stāsta uzņēmuma ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova: “Pagājušajā gadā Rimi taromātos tika nodoti vairāk nekā 114 miljoni iepakojumu. Tas nozīmē aptuveni deviņus miljonus vienību mēnesī, un šis apjoms turpina pieaugt.” Viņa norāda, ka depozīta sistēmas ieviešana prasījusi arī darba procesu pielāgošanu. “Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka nav iespējams precīzi prognozēt klientu plūsmu un taromātu noslodzi. Tāpēc jāseko līdzi situācijai un jāpielāgo darba organizācija,” skaidro Everita Bičkova.
Elektroniskās cigaretes
Arvien lielāku uzmanību piesaista jautājums par elektronisko cigarešu apsaimniekošanu. Tās satur baterijas, plastmasu, tādēļ to nonākšana sadzīves atkritumos rada gan vides piesārņojumu, gan ugunsdrošības riskus.
LASUA valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts stāsta: “Drīzumā paredzēta depozīta sistēmas ieviešana arī elektroniskajām cigaretēm. Pašlaik atpakaļ tiek nodoti aptuveni pieci procenti no tirgū nonākušajām elektroniskajām cigaretēm.”
Eksperti uzsver, ka elektronisko cigarešu nodošana pareizā savākšanas sistēmā ir īpaši būtiska, jo to sastāvā esošās baterijas un elektronikas komponentes nedrīkst nonākt sadzīves atkritumos. Depozīta sistēma varētu kļūt par papildu motivāciju iedzīvotājiem šos izstrādājumus nodot atbilstoši un droši. Ja šāda iecere tiks īstenota, tā varētu būt vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz tīrāku vidi, atbildīgāku resursu apsaimniekošanu un drošāku atkritumu savākšanu.
