Simtiem tūkstoši cilvēku Francijā ceturtdien streikoja un protestēja pret prezidenta Emanuela Makrona un valdības virzītajiem taupības pasākumiem.
Arodbiedrība CGT ziņoja, ka demonstrācijās piedalījās aptuveni miljons cilvēku, bet Francijas Iekšlietu ministrija aplēsa, ka protestētāju skaits, visticamāk, bija ap 500 000.
Visā valstī notika arī streiki, kuru dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta satiksme, slēgtas skolas un aptiekas.
No rīta pie vairākiem autobusu depo, satiksmes mezgliem un skolām tika nobloķētas ielas, un vairāki desmiti protestētāju uz īsu brīdi ielauzās Ekonomikas ministrijas pagalmā.
Protestu laikā vietām izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policiju. Visā valstī tika aizturēti aptuveni 180 cilvēki, tai skaitā 30 Parīzē. Par drošību protestu laikā Francijā gādāja aptuveni 80 000 policistu.
Francijas politikā valda haoss, kopš Makrons pagājušajā gadā izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā izveidojās ļoti sadrumstalots parlaments.
Pagājušajā nedēļā Makrons iecēla premjerministra amatā līdzšinējo aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī, kurš nomainīja Fransuā Beirū, kurš parlamentā uzticības balsojumā cieta sakāvi un bija spiests atkāpties no amata. Beirū izsludināja balsojumu pēc vairāku mēnešu strupceļa, kas bija iestājies budžeta dēļ, valdībai cenšoties samazināt tēriņus.
“Katru dienu bagātākie kļūst vēl bagātāki, bet nabadzīgākie – nabadzīgāki,” ziņu aģentūrai AFP sacīja viens no protestētājiem Lionā.
Demonstrējot neierastu vienotību, Francijas arodbiedrības aicināja francūžus streikot visā valstī, un šim aicinājumam atsaucās katrs sestais skolotājs pamatskolās un vidusskolās. Tika slēgti arī 90% aptieku, ziņoja AFP.
Parīzes metro normāli darbojās tikai trīs automatizētās līnijas bez vilcienu vadītājiem.
Arodbiedrības pauda gandarījumu par protestu vērienu. “Mēs esam reģistrējuši 260 demonstrācijas visā Francijā. Darbavietās notiek tūkstošiem un tūkstošiem streiku,” sacīja arodbiedrības CGT vadītāja Sofija Binē.
Policija Parīzē un Marseļā izmantoja asaru gāzi, lai izklīdinātu nesankcionētas demonstrācijas. Lionā sadursmēs starp policiju un maskās tērptu jauniešu grupu mītiņā tika ievainots telekanāla “France TV” žurnālists un viens policists.
Ziemeļu pilsētas Lilles nomalē protestētāji agri no rīta piedalījās arodbiedrību vadītā akcijā, lai bloķētu autobusu depo. “Mērķis ir parādīt valdībai, ka mēs esam šeit, ka mums ir apnicis, ka mums tiek uzlikti traki nodokļi, ka mums ir apnicis, ka mums ir grūti savilkt galus,” sacīja viens no protestētājiem, kurš strādā par atkritumu izvedēju.
Lai gan protesti ir liels pārbaudījums Lekornī jaunajā amatā, protestētāju niknums galvenokārt vērsts pret Makronu, kuram prezidenta amatā atlicis vēl pusotrs gads un kura popularitātes reitingi ir zemākie, kādi viņam jebkad bijuši.
“Prezidents ir haosa avots, un viss, kas noticis pēdējā laikā, ir viņa rīcības rezultāts,” Marseļā paziņoja Francijas kreiso ekstrēmistu līderis Žans Liks Melanšons.
Protesti pret Makronu un valdības iecerētajiem taupības pasākumiem notika arī 10.septembrī, bet tiem neizdevās “nobloķēt visu”, kā solīja protestu organizatori. Šajās demonstrācijās piedalījās aptuveni 200 000 cilvēku.