Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Gardenē jau gadiem gaida centralizētu apkuri

4. decembris 2025
Ilze Daukante-Sterģe, Igors Štolcs, Zemgales Reģionālā televīzija speciāli ReTV

Daudzstāvu daudzdzīvokļu nams no baltiem ķieģeļiem ar lodžijām un blakus esošiem augstiem kokiem.
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Latvijā aizvien ir ciemi, kur daudzdzīvokļu namos nav ierīkota centralizētā apkure. Šāda situācija jau desmitiem gadu ir arī Dobeles novada Auru pagasta Gardenes ciemā, kur iedzīvotāji raduši dažādus risinājumus un savus dzīvokļus apkurina pašu spēkiem. 

 

ReTV Ziņās jau stāstījām, ka trīs kilometru attālumā no Gardenes bīstamo atkritumu novietnes teritorijā plānots uzstādīt atkritumu gazifikācijas iekārtu. Iedzīvotāji par to gan nav sajūsmā, tomēr bija cerējuši, ja reiz tādu projektu plāno īstenot, tad lai ar to nodrošina arī siltumu iedzīvotājiem. Tomēr tā nenotiks un risinājuma nav arī pašvaldībai, kur norāda, ka jaunas apkures sistēmas ieviešanai trūkst finansējuma. 

 

Tuvplāns uz daudzdzīvokļu nama jumta malu ar vienu nelielu melnu dūmeņu un antenu.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

 

Gardenes ciems atrodas Dobeles novada Auru pagastā – vien dažu kilometru attālumā no pašas Dobeles. Te savulaik uzbūvēts dzīvojamais fonds ar vairākām daudzdzīvokļu mājām. Lai arī ciems attīstās un tam ir laba atrašanās vieta, centralizēta apkure šeit nav pieejama jau gadu desmitiem.

 

Raimonds Grigužauskis, Dobeles novada Gardenes ciema iedzīvotājs: “Skolai ir sava katlu māja, ar kuru skolu apkurina, bet pašu mājām nav. Tāda doma jau vispār bija, kad tur varētu katlus likt un taisīt piecstāvu māju galā, bet laikam jau cilvēki neviens nepiekrita. Pārāk dārgi, un tā visi kurinās. Es sildos ar malku. Re, kur vedu malku mājās. Šķūnītis man šeit, taisni. Cik zinu, daudziem ir siltumsūkņi savilkti un tad ar tiem kurina.”

 

Siltumu katrs nodrošina pats – ar malku, elektrību, kamīniem vai siltumsūkņiem. Risinājumu dažādība rada ne tikai lielus izdevumus, bet arī drošības riskus. 

 

Trīs veci, dažādas krāsas šķūņi, kas atrodas mežainā apvidū.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

 

Ilze Kromane, Dobeles novada Gardenes ciema iedzīvotāja: “Pensionāri vispār dzīvo ļoti bēdīgi. Esmu redzējusi, kā te iet ar maisiņiem, iet ar velkamajiem ratiņiem un no meža nes puļķīšus, mazus žagariņus, lai vispār varētu sasildīties. Zinu dzīvokļus, kur dzīvo aukstumā, kur nekāda siltuma nav, un tā arī dzīvo – zem vairākām segām guļ, un viss.”

 

Jānis Audzēvičs, SIA “Dobeles namsaimnieks” valdes loceklis: “Piecstāvu mājā atbilstoši būvnormatīviem augstāk par diviem stāviem cietā kurināmā apkuri nevar izmantot. Arī cilvēks, ja gribēs legalizēt savu cietā kurināmā apkuri un ies, pieņemsim, pie ugunsdzēsēja, lai dabūtu šo atļauju – viņš vienkārši nedabūs to. – Bet vai jūs pārbaudāt šos dzīvokļus, jo tie jau tik un tā tiek kurināti ar malku? – Tāda tā situācija ir reāli. Ko mēs kā pārvaldnieks varam izdarīt?”

 

Mārtiņš Jermacāns, Dobeles novada Gardenes ciema iedzīvotājs: “Nu, ja neļaus, tad tas būs ļoti briesmīgi. Nu labi, man kaimiņam, piemēram, ir uztaisīts uz elektrību, bet es viņam pajautāju, cik viņam ir elektrības rēķins – tur ir uzreiz kosmoss vienkārši. Viņš teica, ka ir 300 līdz 400 eiro mēnesī.”

 

Gardenē pašvaldības pārziņā ir ap simts dzīvokļu, kuros apkure tiek nodrošināta ar elektrību. Namu apsaimniekotājs skaidro, pirms sešiem gadiem tas bijis labākais risinājums.

 

Jānis Audzēvičs, SIA “Dobeles namsaimnieks” valdes loceklis: “Tad, kad mēs apspriedām šo jautājumu, šis bija viens no risinājumiem, kuru pašvaldība tanī laikā, vairākus gadus atpakaļ, bija ar mieru finansēt. Citi apkures veidi nebija padomā šiem dzīvokļiem, un, principā, kopējais secinājums bija tāds, ka dzīvokļa īpašnieki arī nav gatavi par saviem līdzekļiem mainīt kaut kādu sistēmu.”

 

Vīrietis melnā jakā ar zaļu apdari stumj ķerru ar smagu maisu pa zālienu. Fonā pamests ēkas fragments.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

 

Ilze Kromane, Dobeles novada Gardenes ciema iedzīvotāja: “Bija arī sapulces taisītas par mājām un par siltumiem, un bija doma atjaunot ēku, lai būtu centrālā apkure, bet tas tika noraidīts, jo pateica, ka būšot lieli komunālie maksājumi. Un tad teica, ka gaidīs finansiālo atbalstu no Eiropas vai no kaut kā viņi gaidīšot, bet tie būšot cik tie gadi, un tā arī apklusa, un viss.”

 

Lai arī Latvijā ir pieejams Eiropas fondu atbalsts siltumapgādes uzlabošanai, Gardenes gadījumā pašvaldība saka – šādu projektu sagatavošana prasītu lielus ieguldījumus, kuru budžetā šobrīd nav. Tikmēr arī uzņēmumā “Dobeles namsaimnieks” saka, ka viņiem nav iedalīti budžeta līdzekļi centralizētās siltumapgādes ieviešanai ciemā. Tāpat arī ilgās problēmas risinājums ir atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem, kuriem ir ne tikai jāpauž tāda vēlme, bet arī jāiesaistās finansiāli.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas