Jaunie jūras liegumi var apturēt piekrastes zveju

Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar zinātniekiem šobrīd izstrādā jūras teritoriju dabas aizsardzības plānu, kurā paredzēts aizsargāt 10 procentus jūras teritorijas. Ja šis plāns tiks apstiprināts, piekrastes zvejnieki varēs zvejot tikai invazīvo jūras grunduli, kas praktiski nozīmējot senā aroda beigas. Šobrīd uzsāktas sabiedriskās apriešanas. Vienlaikus jāpiebilst, ka Eiropas regulas paredz, ka dalībvalstīs jāaizsargā  30 procenti jūras teritoriju. 

Sākusies jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna izstrādes sabiedriskā apspriešana, tāpēc Baltijas jūras piekrastes zvejnieki, kā arī vairāki ūdens sporta cienītāji metuši mieru ikdienas darbiem, un pulcējušies Ķemeru ”Meža mājā.” Pēc plāna prezentācijas, kas parāda aizsardzības plānā noteiktās aizsargājamās jūras teritorijas, kas sadalītas vairākās zonās – stingrā režīma, dabas lieguma, dabas parka, neitrālā un sezonas lieguma zonās, zālē strauji paaugstinājās decibelu līmenis. Zvejnieki  projektu nosauca par brāķi, jo visas zvejas vietas tajā kļuvušas aizsargājamas, un faktiski zvejot varēs vien ieceļotājus – grunduļus.

Zvejnieku saimniecības ”Silzviedri” saimnieks Edgars Silzviedris: ”Šis brāķis aizliedz zvejniekiem zvejot. Es esmu zvejnieks devītajā paaudzē, juridiski varu pierādīt septiņas paaudzes. Tā ir 300 gadu vēsture, un jūs gribiet manam bērnam atņemt nākotni?”

Biedrības ”Mazjūras zvejnieki” pārstāve Iveta Tomsone stāsta, ka piekrastes zvejnieku pastāvēšanu apdraud visas sarkanās zonas: ”Putniņu liegumi, ko viņi grasās uzlikt faktiski visu vasaras periodu, un šīs sarkanās īpašā režīma zonas, kur vispār ir liegta zveja. Viņi tā kā uzskata, ka tur varētu atļaut zvejot ar selektīviem zvejas rīkiem tikai apaļo jūras grunduli. Būtībā jau visi piekrastes zvejnieki zvejo ar selektīviem, pasīviem zvejas rīkiem, un tas ir tas ko Eiropas komisija uzsver, ka tā ir alternatīva šādos gadījumos, kas jāizmanto zvejniekiem, ja šādas dabas vērtības atrastas.”

Kā skaidroja dabas aizsardzības eksperti, jaunas jūras aizsardzības teritorijas nepieciešamas, jo Eiropas regulas nosakot, ka Latvijai straujāk jāvirzās uz 30% dabas aizsardzību jūras teritorijās.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe: ”Līdz šim brīdim Latvijai ir aizsargājamās jūras teritorijas, kas ir piekrastes zonā. Tagad mēs esam virzījušies dziļāk jūrā – ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kas ir 40 – 50 metru dziļumā, lai identificētu, vai tur ir kādas zemūdens vērtības, un vai mēs varam paplašināt aizsargājamās jūras teritorijas robežas. Šis ir tas gadījums, kad Eiropas komisija mums ir norādījusi, ka mēs līdz šim esam nepietiekoši darījuši.”

Ne mazāk svarīgi ir saglabāt un atjaunot jūras bioloģisko daudzveidību. Tomēr piekrastes zvejnieki uzskata, ka ne jau viņu laiviņas ir vainīgas pie aļģu iznīkšanas. Tāpat arī zvejas rīki neapdraudot putnu sugas. Eksperti atzīst, ka pierādīt, vai tiešām pie aļģu samazināšanās vainīgi piekrastes zvejnieki, varot vien tad, ja kādā platībā zveja nenotiek vismaz piecus, bet vēlams desmit gadus.

Zvejnieku saimniecības ”Zvīņas L” īpašnieks Andris Laukšteins: ”Nu, jūra, protams, ir jāsargā, bet mēs jau neesam tie, kas kaut ko dara. Mēs tai aļģītei arī neko nedarām. Tas taču ir absurds! Šobrīd jau tik maz ir palikuši tie zvejnieki, vienalga, kurā pusē. Ja piecus gadus aizliedz, tad viņu nebūs. To nevar iemācīt. Man vēl ir puika, kurš mācās, bet viņu ir tik maz. To vajag apsveikt, vajag atbalstīt, lai rodas kaut kas. Mums, Kolkā, skolas vairs nav, nekā mums nav.”

Zvejnieki gan norāda, ka, viņuprāt, daudz lielāku iespaidu uz aļģēm atstāj nesakārtotas kanalizācijas sistēmas, ko, lai arī negribīgi, bet atzīst arī  Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Solvita Strāķe. Viņa vien piebilst, ka šis jautājums ir Valsts Vides dienesta kompetencē: ”Piesārņojums tiek ņemts vērā, ja tiek rēķināts slāpekļa un fosfora apjoms Rīgas līcī.” – Vai tas fosfora un slāpekļa apjoms neietekmē aļģes? “Nu.. pastarpinātā veidā ietekmē. Diemžēl, tad, kad ir palielināta notekūdeņu slodze, ļoti ātri saaug viengadīgās aļģes, kuras pārklāj daudzgadīgās aļģes. Mums vajag daudzgadīgās aļģes.”

Jūras teritoriju aizsardzības plāns vēl ir tikai izstrādes stadijā, tāpēc pašlaik tiekot prezentēta programma – maksimums, un katra sabiedriskās apspriešanas sanāksme vēl ienesīšot korekcijas. Skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode: ”Ja mēs kādā vietā nosakām stingrāku aizsardzību un tur neiegūstam zveju, tad tajās daļās, kur notiek zveja produkcija tiek saražota vairāk. Bet, ja mēs paskatāmies tīri cilvēcīgi, kur bija tie sezonālie liegumi, tad sanāk tā, ka mēs esam pāršāvuši pār strīpu no zinātniskā viedokļa.”

Sešpadsmitajā decembrī sabiedriskās apspriešanas notiks Kolkā un Gaviezē, bet rakstiskus priekšlikumus Dabas aizsardzības pārvaldei var iesniegt līdz 18. decembrim.