Vai jaunie liegumi pārvilks svītru senajam amatam – piekrastes zvejniecībai?
Dabas aizsardzības pārvalde sākusi sabiedriskās apspriešanas sanāksmes par Aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānu. Pirmā no šīm sanāksmēm aizvadīta Salacgrīvā. Dabas aizsardzība plāns tiek balstīts uz zinātnieku izstrādātajiem priekšlikumiem, lai saglabātu Baltijas jūras bioloģisko daudzveidību un tajā izvērtēti vidi ietekmējošie faktori. Taču piekrastes zvejnieki uzskata, ka visi jautājumi šajā izpētē nav ņemti vērā.
„Zvejniekiem sāpe ir tāda, ka principā mums aizliedz zvejot diezgan lielos reģionos, diezgan lielās platībās, kas ir mūsu novadā. Vistiešāk tas arī manu saimniecību ietekmēs, jo mums arī ir iezīmēts sezonālais putnu liegums. Tā kā sezonālais putnu liegums ir pavasarī, tas nozīmē to, ka mēs pavasarī nevaram nodarboties ar zvejniecību, bet visa piekrastes zvejniecība visintensīvāk notiek tieši pavasarī,” – to, ka piekrastes zveja ir apdraudēta, uzskata SIA „Aļģes1” zvejnieks Jānis Krūmiņš. Līdzīgs vērtējums ir arī biedrības „Salacgrīvas nēģis” valdes loceklim Jānim Kravalim.
„Jau tā zvejniekiem ir mazs šis te nozvejas periods – neliels, viņi tikai daļu var veltīt savam darbam. Ir jau ierobežojumu periodi, kas aizliedz zveju konkrētos periodos, bet ieviešot šos vēl, mūsu uzskats, ka tiks izbeigta piekrastes zveja.”
Viens no ierobežojumu iemesliem, kā stāsta zvejnieks Jānis Krūmiņš, ir arī aļģes, kuras būtu svarīgas ekosistēmai. Zvejnieki gan pauž neizpratni, kā gan viņi varētu tik ļoti tās ietekmēt.
„Uz akmeņu rifiem aug tās aļģes, bet nu lielākoties neviens zvejnieks savus zvejas rīkus nemet uz akmeņiem, viņi tomēr izvēlas smilšainus laukumus. Skatoties arī no zvejniecības puses, tu ar vienu savu zvejas rīku nevari to lielo akmeņu rifu, tās aļģes, fiziski, pat gribot tu nevari nekā iznīdēt, tur ir citas problēmas, tur ir ūdens kvalitātes, vai kas cits.”
„Nav pētīts jautājums par saimniecisko darbību, jo daudzas zvejnieku saimniecības, daudzi zvejnieki ir atbalstīti no Eiropas savienības, apguvuši ES fondus un viņiem ir zināmas saistības, kuras viņiem ir jāpilda.” Tā par vēl vienu aspektu, kas apgrūtinās zvejnieku saimniecisko darbību, uzsver Jānis Kravalis. Un šis ir ļoti būtisks aspekts, jo daudzi zvejnieki ir iesaistījušies Eiropas finansējuma apguvē, arī zvejnieks Jānis Krūmiņš.
„Visabsurdākais ir tas, ka piekrastes zvejniecībai ir 100% intensitāte projektos, protams, sākumā tu pats nedaudz ieguldies un pēc tam tu dabū to naudiņu atpakaļ. Tā teikt, tagad ar vienu roku Eiropa mums dod, bet ar otru roku mūsu „zaļie” mums ņem nost, tā kā aizliedz. Bet, pieņemsim, ja mēs esam īstenojuši projektus, mēs rēķināmies ar to, ka mums ir saistības, mums ir jāuztur tā zvejnieku saimniecība, mums ir savas saistības. Un ja mums pēkšņi izbeidzas zvejniecība, tad mēs nevaram izpildīt šīs saistības ar šiem projektiem.”
Iebildumi par plānotajiem ierobežojumiem un liegumiem jau nav tikai zvejniekiem, burāšanas treneris Kristaps Močāns vērtē, ka tas ietekmēs arī viņa darbības jomu.
„Mēs braucam jūrā kaut kur apmēram četras līdz piecas jūdzes no krasta. Mums notiek sacensības, bet šinī brīdī mums tas viss beidzas. Ja mēs rīkojam sacensības, pie mums brauc cilvēki no Somijas, Zviedrijas, tas jau ir sava veida tūrisms novada attīstībai.”
Limbažu novadam piekrastes teritorija ir liela, vairāk kā 62 kilometri, tāpēc ir bažas, kā uzskata novada pašvaldības vadītāja Sigita Upmale, ka plānotie liegumi un ierobežojumi pat ļoti ietekmēs novada saimniecisko darbību.
„Šobrīd, patiesībā, visa Limbažu novada piekrastes zona ir vieni lieli, lieli ierobežojumi, skatoties no tā, kas tiek plānots. Mēs, kā novads, nevaram pieļaut, ka mums izzūd šī te piekrastes zvejniecība, tātad pazūd reāla uzņēmējdarbība, pazūd šī vēsturiskā amata prasme. Tātad – tiek nograutas tādas kultūrvēsturiskās vērtības, kas mums šeit ir izsenis bijušas. Mums pat nav tādas loģiskas izejas uz jūru no Salacgrīvas ostas, par Kuivižu ostu nerunājot vispār. Ja mums jau Ainažos ir šīs Randu pļavas, kur jau ir virkne liegumi, ierobežojumi, tad, veicot vēl šos te jūras teritorijas ierobežojumus, mēs kļūstam, kā rezervāts.”
Noslēdzot sanāksmi, klātesošie tiek aicināti iesniegt savus priekšlikumus arī rakstiski.
„Pirmkārt, sāksim ar to, ka mēs vēl neviens nevienam neko neesam aizlieguši. Šis ir tas, kas tiek piedāvāts, kā optimālais variants, tāpēc mēs arī taisām apspriešanas, lai noskaidrotu jūsu viedokli. Mēs uzklausām jūs, mēs saprotam jūsu neapmierinātību. Tur, kur ir racionāli priekšlikumi, mēs tiešām prasām iesniegt racionālus priekšlikumus. Jūs tā arī sakāt – šajā vietā ir konkrēti zona, kur es zvejoju, šeit es nepiekrītu, jo jūs man iznīcināt saimniecisko darbību, attiecīgi mēs liekam pretī zinātni un jūsu viedokli. Mums ir šobrīd jāizdiskutē tās dažādās intereses, pēc tam dokuments tiek pilnveidots, un mēs viņu dodam pašvaldībai, viedokļa sniegšanai,” to, ka zvejnieki vēl var ietekmēt, kāds būs topošais dokuments, uzsver DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes par aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plānu turpināsies nākamajā nedēļā arī Kurzemē – Kolkā un Gaviezē.