Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Jēkabpils dzīvnieku patversmē kā ik gadu daudz kaķēnu

11. augusts 2025
Sandra Paegļkalne, Kaspars Daņiļevičs, Vidusdaugavas televīzija speciāli ReTV

Trīs rudi un balti kaķēni sēž uz grīdas pie nagu asināmā staba.
Foto: Vidusdaugavas televīzija

Jēkabpils dzīvnieku patversmē ik gadu augustā nonāk daudz mazu kaķēnu. Arī šis gads nav izņēmums. Iestādē kaķēnu pieplūdumu skaidro ar iedzīvotāju bezatbildīgo attieksmi. Lauku teritorijās daudzi saimnieki nesterilizē kaķenes, savukārt piedzimušie mazuļi bieži vien nevienam nav vajadzīgi. Ir gadījumi, kad cilvēki atbrīvojas gan no mazuļiem, gan viņu mātes. 

 

Viena kaķēnu saime kopā ar māti Jēkabpils dzīvnieku patversmē nonāca pirms aptuveni divām nedēļām. Pamestā ģimene tika atrasta Jēkabpils novada Vīpes pagastā.

“Kaķene bija ļoti izbadējusies, ļoti tieva, izkāmējusi. Viņa pilnīgi metās barībai virsū. Mazie arī bija badaini. Visus uzreiz pabarojām.”

Jēkabpils dzīvnieku patversmes dzīvnieku kopēja Laila Ķirsone

Reklāma

Izbadēšanās ir problēma, ko veterinārārsti visbiežāk konstatē pamestajiem kaķēniem. Tomēr tiem mazuļiem, kuri atrasti kopā ar māti, stāvoklis ir labāks.

 

“Ja viņi ienāk ar kaķenītēm, parasti jau viņas mums ir visbiežāk jāatkopj. Kaķēni ir daudz maz labā stāvoklī. Ļoti reti ir ar tipiskajām ielas kaķīšu vīrusu saslimšanām, kuras mēs attiecīgi ārstējam, kad viņi nonāk patversmē,” stāsta Jēkabpils dzīvnieku patversmes veterinārārste Vineta Stašāne.

Divi mazi svītraini kaķēni sēž uz dīvāna spilvena.

Reklāma

Mazo kaķēnu pieplūdums patversmē tiek novērots katru gadu – gan vasarā, gan rudens sākumā.

 

Laila Ķirsone: “Parasti cilvēki piezvana, ka kaut kur pagrabos ļoti daudz ir, vai arī šķūnīšos mazus kaķēnus atrod. Vai nu cilvēki izmet, vai vienkārši nav bijuši sterilizēti, un pēc tam kaut kur tos bērnus aizved, kad paaugās.”

Patversmē uzsver, ka risinājums būs tikai tad, ja paši iedzīvotāji kļūs atbildīgāki un ziņos iestādei par klaiņojošajiem dzīvniekiem.
Reklāma

Pilsētā ielas kaķu ir kļuvis mazāk, bet novada pagastos situācija ir sliktāka.

 

“Lauku teritorijās, ja tur ir viena, divas, trīs, četras, piecas kaķenes, un viņas tur dzīvo savā vaļā, varbūt par šo cilvēkiem nav tādas atbildības sajūtas, ka tā pirmā kaķene bija jāsterilizē, lai nesavairojas tie kaķīši, kas tur tagad ir,” norāda Vineta Stašāne.

Divi svītraini kaķēni guļ un rotaļājas apaļā kaķu gultā.

Reklāma

Šobrīd patversmē ir vairāk nekā 20 kaķu mazuļu. Visiem tiek veiktas nepieciešamās procedūras – pretparazītu apstrāde, vakcinācija un mikročipēšana, reģistrācija Lauksaimniecības datu centrā un pases izveidošana. Process ir ilgs – dažkārt tas aizņem vairāk nekā mēnesi.

 

“Pēc vakcinācijas vēl mēs viņus nedēļu vai pat divas, atkarībā no vecuma, novērojam, vai neparādās vēl kādas veselības problēmas. Un tikai tad dzīvnieciņu sāk piedāvāt adopcijai,” piebilst Vineta Stašāne.

Svītrains kaķēns spēlējas ar oranžu rotaļlietu torni.

Reklāma

Iedzīvotāju interese par mazuļu adopciju vienmēr ir liela, tomēr Jēkabpils dzīvnieku patversme uzsver, ka neapdomīga adopcija, kas balstīta emocijās, bieži vien beidzas ar jauniem ielas kaķiem. Svarīgi atcerēties, ka atbildība un rūpes būs nepieciešamas arī tad, kad kaķēns izaugs liels.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas