Joprojām vairāk plānojam, kā mērķus sasniegt, nevis ķeramies pie reāliem darbiem

Līdz 2030. gadam Latvija ir apņēmusies īstenot krietni ambiciozus mērķus enerģētikas un klimata jomā. Taču, lai gan esam jau aptuveni vidusposmā, joprojām vairāk plānojam kā mērķus sasniegt nevis ķeramies pie reāliem darbiem. Satraukumu par to pauž Valsts kontrole, uzsverot, ka tas var draudēt gan ar Eiropas Savienības sankcijām, gan arī maksāt dārgi visai sabiedrībai.

Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns galvenokārt paredz paaugstināt energoefektivitāti, veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un mazināt klimata pārmaiņas. Valsts kontroles skatījumā pašlaik ir izvirzīti mērķi, taču trūkst redzējuma, kā tos sasniegt un no kādiem līdzekļiem finansēt veicamos pasākumus. Kopumā plāna īstenošanai nepieciešami aptuveni 13 miljardi eiro, taču valsts budžeta pieejami vien aptuveni 4 miljardi.

Klimata un enerģētikas ministrijā norāda, ka Valsts kontrole revīziju ir veikusi par plāna īstenošanas posmu laikā līdz 2023. gadam. Šis laiks iezīmējas ar pandēmiju un Ukrainas karu, kas visās pasaulē enerģētikas nozarē ieviesa vērā ņemamas izmaiņas. Šobrīd ministrija kopā ar nozari aktīvi strādā, lai iecerēto realizētu.

Jānis Irbe, KEM parlamentārais sekretārs (ZZS): “Vēlme veikt privātās investīcijas privātā sektorā ir ļoti liela. Tāpēc zināmā daļā no šī aprēķinātā investīciju portfeļa mēs jūtamies droši ka šiem projektiem tiks piesaistītas privātās investīcijas. Saprotam, ka ir nepieciešami gan līdzfinansējuma formā, gan dažādos veicinošos projektos piesaistīt arī līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem.”

Valsts kontrolē tomēr uzsver, ka lai gan atjaunojamās enerģijas jomā pēdējos gados ir sākusies virzība, valstī tomēr aizvien nav definēts, kāds tad ir optimālais elektroenerģijas ražošanas grozs, pašlaik viss notiek pēc tirgus principiem.

Mārtiņš Āboliņš, Valsts kontroles padomes loceklis: “Virzība ir šajā jomā, bet mēs redzam, ka vēja, saules ziņā pēc uzstādītajām jaudām mēs būtiski atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, temps mums ir būtiski lēnāks. Tie paši vēja parki, par kuriem aktīvi sākām runāt, kad bija enerģētikas krīze dažus gadus atpakaļ, tie joprojām ir uz papīra un termiņi ir atbīdījušies tuvu 2030. gadam, lai gan plāns bija, ka nu pat jau tiem vēja parkiem ir jāsāk darboties.”

Mārtiņš Āboliņš: “CO2 kvotas izmaksas nāks iekšā arī citās jomās, degvielā. Faktiski mēs maksāsim dārgāk par siltumeenerģiju, dārgāk par elektrību, dārgāk par degvielu. Tas skars visus Latvijas iedzīvotājus, visus uzņēmējus. Ja mēs šos mērķus nepildam un nesasniedzam, beigās par to samaksās visi.”

Klimata un enerģētikas ministrijā gan mierina, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir sastādīts ta, ka līdz 2030. gadam kopā ar nozari to izdosies īstenot.