Kā aizsardzības stiprināšana maina dzīvi Latgales pierobežā?

Latgales pierobežas ainavā aizvien biežāk var pamanīt pūķu zobus, prettanku ežus, daudzviet izvietotas kameras. Lai stiprinātu valsts robežu un izveidotu infrastruktūru bruņojuma glabāšanai dziļāk valsts iekšzemē, Aizsardzības ministrijā arī sagatavots likumprojekts, kas ļaus atsavināt zemes līdz 30 kilometru attālās teritorijās no robežas.  Tas viss iespaido dzīvi pierobežā, par ko Kārsavas Kultūrvēstures centrā “Līču mājas” aizvadīta diskusija “Kā aizsardzības stiprināšana ietekmē dzīvi Latgalē?”. Tajā sprieda par to, vai un kā aizsardzības pasākumi, tai skaitā robežas stiprināšana, ietekmē ikdienas dzīvi un sociālekonomiskos procesus Latgalē, sevišķi pierobežas pagastos. Pieaicināto ekspertu vidū bija vietējie uzņēmēji, pašvaldību darbinieki, Valsts robežsardzes un Zemessardzes pārstāvji, kā arī vietējie iedzīvotāji – katrs redz situāciju Latgalē citādāk.  

“Ja mes runojom par kara draudim, začim, kačim, kas te ira pa Latgolu savasti, jī stuov vīnkūpus, jī nav izvasti nikur, i es nasaprūtu, deļ kam jī vajadzeigi. Pi Malnovys koledžis vasalīs laukums, i kū jī tī aizsorguos, es nazynu. Nu ūtrs pusis, paīs laiks, mes uztaiseisim skaistu ainaviskū arhitekturu aizsarzeibys i brauks tūristi,” pauž Aina Barsukova, Malnavas mājas restorāna “Dzīles” saimniece.  (Tulk. – Ja mēs runājam par kara draudiem, zaķiem, kaķiem, kas te ir pa Latgali savesti, tie stāv vienkopus, tie nav nekur izvesti un es nesaprotu, kam tie vajadzīgi. Pie Malnavas koledžas vesels laukums, un ko tie tur aizsargās, es nezinu. No otras puses – paies laiks, mēs uztaisīsim skaistu ainavisko aizsardzības arhitektūru un brauks tūristi.) 

Dace Dzenovska, Oksfordas universitātes Asociētā profesore migrācijas antropoloģijā, Valsts pētījumu programmas projekta “Sabiedrības saliedētības vektori” eksperte: “Nav viennozīmīgas atbildes – kas vieniem varbūt ir iespēja vai nepieciešamība, citiem ir bieds un rada nedrošības sajūtu. Vieni uzņēmēji uzskata, ka ežus var izmantot kā tūrisma objektu, citi uzskata, ka tas atkal attur lielos ieguldītājus, potenciālos investorus.”

“Tīk paziņuots, pīmāram, ka pīrūbežai tīk dūti paguojušojā godā 35 miljoni, itymā godā 45 miljoni – tū nadūd pīrūbežai, uzjiemieji, kas tū naudu apsaimnīkoj, jī lobuokajā gadiejumā ir Reigā, slyktuokajā gadiejumā Pūlejā, Lītuvā un cytur. Tai ka tuos ir tuos lītys – Latgale nav rentabla. Un tys principā ir jautuojums, kas vaļstij ir juorysynoj, un tys nav tikai Aizsardzeibys ministrejis vaicuojums, tys ir globāls,” norāda Ilga Šuplinska, Zemessardzes 32. kājnieku bataljona komunikācijas speciāliste. (Tulk. – Tiek paziņots, piemēram, ka pierobežai tiek doti pagājušogad 35 miljoni, šajā gadā – 45 miljoni – to nedod pierobežai, uzņēmēji, kas to naudu apsaimnieko, viņi labākajā gadījumā ir Rīgā, sliktākajā gadījumā Lietuvā, Polijā un citur. Tā ka tās ir tās lietas – Latgale nav rentabla. Un tas, principā, ir jautājums, kas valstij ir jārisina, un tas nav tikai Aizsardzības ministrijas jautājums, tas ir globāls.)

Bez tautsaimnieciskajiem jautājumiem aktuāls ir arī vietējo iekšējais emocionālais stāvoklis, ko stipri ietekmē informatīvā telpa –  karš Ukrainā ir iespaidojis daudzu cilvēku savstarpējās attiecības, un Latvijas Transatlantiskās organizācijas veiktajā pētījumā secināts, ka 75% iedzīvotāju Latgalē neuzticas saviem kaimiņiem.

Irēna Kaupuža, Malnavas, Goliševas, Mērdzenes pagastu apvienības vadītāja: “Es dūmoju, ka muni kolēģi, draugi, paziņas itymā prīkšvieliešanu laikā ir sanāmušs taidus kai dunčus mugurā, kod kaimiņš runoj napatīseibu par kaimiņu, kod vīns zemnīks dora skādi ūtram zemnīkam. Struodojūt vairuok kai 15 godus pošvaļdeibā, tik nadrūša es naasmu jutusīs, da. Facebooks, Instagrams – es nadzieržu nikū pozitīvu, tikai negatīvu, negatīvu, negatīvu.” (Tulk. – Es domāju, ka mani kolēģi, draugi, paziņas šajā priekšvēlēšanu laikā ir saņēmuši tādus kā dunčus mugurā, kad kaimiņš runā nepatiesību par kaimiņu, kad viens zemnieks dara skādi otram zemniekam. Strādājot vairāk nekā 15 gadus pašvaldībā, tik nedroša es neesmu jutusies. Facebook, Instagram – es nedzirdu neko pozitīvu, tikai negatīvu, negatīvu, negatīvu.)

Diskusija organizēta kā daļa no Valsts pētījumu programmas projekta “Saliedētības vektori”, kas vērsts uz inovatīvu veidu meklēšanu, kā veicināt sociālo saliedētību un pilsonisko līdzdalību. Diskusiju ciklam šovasar plānots turpinājums arī citos pierobežas pagastos.