Latvijā pamazām sākas vīnogu sezona. Siguldas novada saimniecībā “Skāduļi” var noskaidrot, kādas vīnogas šogad būs sarūpētas un cik bagātīga būs raža.
Vīnogu garšu simfonija saimniecībā “Skāduļi” jau ir sākusies – daļa ražas šeit jau ir novākta, taču, piemēram, ‘Hasjūnas saldā’ jau pavisam drīz nogatavosies. Dārzā sagaida tā saimniece Jana Drēviņa, kurai vīnogu audzēšana ir sirdslieta jau 35 gadus, un divu hektāru platībā izkoptā kolekcija patiesi pārsteidz. Nesenā vētra dārzam lielu kaitējumu nav nodarījusi, un daudz smagāks pārbaudījums izrādījās aizvadītās ziemas stindzinošais sals.
Vīnogu stādaudzētavas “Skāduļi”. Foto: Emvats Mosakovskis.
Vīnogu stādaudzētavas “Skāduļi” saimniece Jana Drēviņa atceras: “Šogad es sapratu, kas ir vējvilksnis. Agrāk es domāju, tas tāds smieklīgs termins, par ko es nekā nezinu. Vējvilksnis ir tad, kad nopūš visu sniegu un mums bija pilnīgi kaila zeme. Sniedziņš nopūsts, -30 grādi, -31 mums bija, un sniega nav. Es vispār brīnījos, ka vīnogas tik tālu tika un izziemoja, jo tie bija dramatiski apstākļi. Bet, nu, citas šķirnes parādīja sevi, un šī te ir ‘Tērbatas zilā’ – parādīja sevi no labās puses, un ogu ir daudz. Savukārt blakus šķirnīte, kas ir galda vīnoga, nu, tur diezgan bēdīgi.”
Lai gan gads dārzam nav bijis viegls, saimniece šogad cer novākt ap pusotru tonnu vīnogu ražas. Stādaudzētavā pavisam ir 284 dažādas šķirnes, un, cienājot ar ogām, saimniece uzsver, ka katrai no tām ir sava, pavisam unikāla garša. “Un ar ko Latvijas vīnogas atšķiras? Ar aromātiem. Ar aromātu buķetēm. Mums ir vīnogas vienkārši saldas, ir vīnogas, kurām ir muskata aromāti, ir vīnogas, kurām ir Izabelles aromāti un ir tādas vieglas, zemenīgas notis,” stāsta Drēviņa, akcentējot arī vietējo šķirņu nozīmi.
Foto: Emvats Mosakovskis.
“Nu, principā es esmu Latvijas šķirņu patriots, jo es uzskatu, ka Latvijā visvairāk jāaudzē tās, kuras ir Latvijā radītas šķirnes. Bet mums ir ļoti daudz lietuviešu šķirņu un arī daļa igauņu šķirņu — no brāļu tautām tepat. Nu, un, protams, nāk jau arī kaut kas klāt no sadraudzības ar Ukrainu, tad ukraiņu šķirnes kaut kādas atnāk.”
Izvēloties piemērotākos stādus savam dārzam, pircējiem svarīga ir ne tikai garša, bet arī ogu praktiskais pielietojums. Saimniece novērojusi, ka katram audzētājam ir savas prasības: “Visi, protams, grib saldas ogas, bet atkal – kādam mērķim? Vai tas ir vienkārši panašķoties, vai kaut kādam vīnam, pārstrādei, sulai? Daudzi izvēlas universālās šķirnes, tās, kuras ir gan garšīgas ēdot, gan arī pārstrādei labas. Viss atkarīgs no mērķa, kam ogas stāda.”
Foto: Emvats Mosakovskis.
Daļa no plašās vīnogu kolekcijas savu vietu atradusi siltumnīcās. Pirms jaunās šķirnes nonāk atklātā laukā, saimniece izmanto īpašu pārbaudes sistēmu, lai vispirms pārliecinātos par to ražību un izturību.
“Laukā vīnogas mēs praktiski nesedzam, mēs sedzam tikai siltumnīcu šķirnes. Āra šķirnes mēs aklimatizējam. Tātad, ko mēs darām – mēs, nopērkot vai iegādājoties, vai kaut kā dabūjot jaunas šķirnītes, no sākuma iestādām tās siltumnīcā, pārbaudām, vai ražo, kā ražo, cik ātri ienākas, un pēc tam mēs to stādām ārā un testējam, kas notiek ārā. Lai cilvēkam varētu pateikt, kā tad Vidzemē aug – labi aug, slikti aug, kādi dzinumi nobriest, kā ogas ienākas,” skaidro “Skāduļu” saimniece.
Iestādītais vīnogulājs sāk ražot ogas jau otrajā gadā un, pareizi kopts, spēj dot ražu pat simts gadus. Pati Jana mīlestību pret šo kultūru pārmantoja no savas vecmāmiņas, tāpēc pret katru šķirni izturas ar īpašu cieņu. “Vīnogu jūs stādāt saviem bērniem un, iespējams, pat mazbērniem. Jo daudz reižu ir tā, ka cilvēki brauc un saka: “Man no vecmammas tur jau vairs nekā nav, bet aug viena vīnoga.” Nu, skāba un vēla, bet mīļa. Jā, protams, mīļa, tāpēc, ka tai ir bērnības atmiņa, tai vīnogai ir bērnības garša,” teic stādaudzētāja.
Foto: Emvats Mosakovskis.
Iestājoties rudenim, siltumnīcā vīnogulāju lapas sāk krāšņi mainīt toņus, pārvēršot dārzu par iemīļotu fotogrāfiju vietu. “Nu, un tad rudenī, tad, kad sāk krāsoties vairāk, tad atkal tie, kas brauc ogas degustēt, nāk te bildēties. Viņiem patīk tās krāsainās lapas. Es jau saku: zelta rudens nav tikai Siguldas kalnos, bet arī mūsu vīna dārzā,” smaidot piebilst Drēviņa.
Foto: Emvats Mosakovskis.
Lielāko daļu ražas saimniecībā realizē svaigā veidā un pārdod stādos, taču daļa ogu pārtop arī pašu gatavotos ievārījumos un mērcēs. Un, lai kādi būtu laikapstākļi, Siguldas pusē audzētās vīnogas pierāda, ka ar mīlestību kopts dārzs ik gadu spēj sarūpēt bagātīgu un gardu ražu.