Pēc remonta, pārvākšanās vai nolietotu lietu nomaiņas bieži paliek vecas mēbeles, sadzīves tehnika un būvgruži, kas, nonākot nepareizās vietās, rada gan piesārņojumu, gan papildu izmaksas sabiedrībai.
Raidījumā “Izmet gudri” šoreiz uzmanība pievērsta būvniecības un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanai. Eksperti skaidro, ka pareiza šo atkritumu nodošana ne tikai palīdz uzturēt tīru vidi, bet arī ļauj atkārtoti izmantot materiālus un samazināt atkritumu apjomu poligonos.
Lielgabarīta atkritumu savākšanas organizēšana
Uzņēmuma “Eco Baltia vide” attīstības direktors un valdes loceklis Andris Karlsons norāda, ka lielgabarīta atkritumu savākšanas sistēma lielā mērā ir atkarīga no namu apsaimniekotāju izvēlētā modeļa. Viņš skaidro, ka praksē bieži tiek izveidots regulārs savākšanas cikls: “Viņi zina, ka reizi nedēļā, piemēram, ceturtdienās pie konteineriem sakrājas dīvāni, krēsli un citi lielgabarīta priekšmeti, tāpēc viņi pasūta izvešanu, un mēs šos atkritumus savācam.”
Lielgabarīta atkritumi.
Vienlaikus viņš norāda arī uz situācijām, kad sistēma netiek organizēta pietiekami efektīvi un rodas papildu problēmas: “Ir arī gadījumi, kad apsaimniekotāji izvēlas mazāk aktīvu pieeju vai nepietiekami koordinē procesu, un tad pie konteineriem ilgstoši uzkrājas lielgabarīta atkritumi. Šādos gadījumos mēs tos automātiski neizvedam,” norāda Andris Karlsons.
Būtiska ir gan sistēmas kontrole, gan iedzīvotāju atbildīga rīcība, lai novērstu atkritumu neatļautu pārvietošanu un izmešanu. “Protams, šos konteinerus var piepildīt, piemēram, arī tad, ja cilvēki atbrīvojas no šķūnīša vai citiem jauktiem materiāliem,” Andris Karlsons norāda, uzsverot, ka rezultātā veidojas dažādu materiālu maisījums, kas pēc tam tiek rūpīgi pārstrādāts, lai maksimāli efektīvi tos pārstrādātu.
Vecām mēbelēm un koksnes materiāliem iespējams piešķirt otro dzīvi, tos atjaunojot vai izmantojot jaunu dizaina priekšmetu radīšanā.
Materiālu otrā dzīve un atkārtota izmantošana
Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka un metālmākslas nodaļas vadītājs Arvīds Verza uzsver, ka atkritumu problēmas sakne bieži meklējama patēriņa paradumos. Viņš norāda, ka daudzām lietām jau sākotnēji nav ilgtermiņa vērtības: “Mēs lielā mērā ražojam atkritumus vārdu vistiešākajā nozīmē — tās ir vienreiz lietojamas, īslaicīgas lietas, kas ir vajadzīgas konkrētā brīdī un konkrētā vietā, bet pēc tam zaudē savu vērtību.”
Koka restaurācijas process ir Arvīda Verzas sirdslieta un prasmes, kā arī zināšanas par koku un tā vērtību mūsdienās viņš nodod jauniešiem. Piemēram, vecs krēsls, kas kādam varētu šķist… Nekas. Tomēr tā ir vērtība. Arvīds Verza pauž: “Tas nav vakar izgatavots un aizvakar arī ne. Skaidrs, ka tā nav mēbele, kas radīta tikai tāpēc, ka nebija uz kā sēdēt — to varēja atļauties.”
Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā jaunieši apgūst, kā veciem materiāliem un mēbelēm piešķirt jaunu pielietojumu.
Vēl Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā varēja raudzīt izstādi, kur no dažāda veida ražošanas pārpalikumiem un atkritumiem jaunieši izveidojuši dizaina elementus. Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pedagogs Rodions Zeņevičs norāda, ka jauniešiem ir jārāda un jāpierāda, ka šāds ceļš ir iespējams un vērtīgs. Jo vairāk paši dalāmies pieredzē, jo vairāk jauniešus šīs jomas var aizraut.
Savukārt uzņēmuma “Wooden Wall Design” pārdošanas vadītāja Inita Bendzule stāsta par koksnes atkārtotas izmantošanas iespējām, demontējot vecas ēkas un šķūņus. Runājot par koksnes ilgtspēju, viņa uzsver: “Koks pēc būtības ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem. Ja vienreiz nocirstam kokam var pagarināt dzīvi, tas ir fantastiski!”
Līdz ar šādiem piemēriem un zināšanu pārnesi, secinām, ka sabiedrības izpratne par atkritumu apsaimniekošanu pakāpeniski uzlabojas, taču joprojām būtiska ir atbildīgas rīcības veicināšana. Pareiza atkritumu nodošana un materiālu atkārtota izmantošana ir būtisks solis ceļā uz tīrāku un ilgtspējīgāku vidi.
