Tērvetē pulcējās lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un pārstrādes nozares pārstāvji. Šeit notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes jeb LOSP izbraukuma sēde, kurā tika pārrunāti aktuālie izaicinājumi nozarē, kā arī vietējās produkcijas nozīme Latvijas ekonomikā.
Par tradīciju kļuvusi vietējo ražotāju apmeklēšana pirms Līgo svētkiem. Šoreiz LOSP izbraukuma sēdes dalībnieki viesojās agrofirmā “Tērvete”, kur iepazinās ar uzņēmuma darbību un alus ražošanas procesu.

Tērvetē LOSP izbraukuma sēdē nozares pārstāvji diskutēja par vietējās produkcijas nozīmi.
Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs: “Mēs braucam pie mūsu vietējiem ražotājiem – vai nu piena ražotājiem, kas ražo sieru, vai pārstrādes uzņēmumiem. Viena no galvenajām lietām, par ko mēs iestājamies, ir tas, lai uz mūsu galda būtu vairāk vietējās produkcijas. Un Līgo svētki ir tas laiks, kad mums ir jāsaprot un jāatceras, kāpēc vietējais produkts ir vajadzīgs un kāpēc tas ir tik labs.”
Izbraukuma sēdes laikā dalībnieki ne tikai iepazina ražošanas procesu, bet arī diskutēja par nozares aktualitātēm. Speciālisti atzīst – pēdējos gados uzņēmējiem nākas strādāt īpaši mainīgos ekonomiskajos apstākļos.

Tērvetē runā par pārtikas nozares izaicinājumiem un vietējo produktu nozīmi.
Guntis Gūtmanis, lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs: “Tie procesi pasaulē tik ļoti ietekmē ekonomiku un mūsu spēju strādāt, ka uzņēmumiem ir jābūt ļoti ātri spējīgiem pielāgoties jaunām situācijām un jauniem izaicinājumiem. Un uzņēmumi to arī dara.”
Vanda Davidanova, biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja: “Noliktavās ir uzkrāti sieri. Pēc iespējas vairāk ražotāju brauc pieredzes apmaiņā Zemkopības ministrijas organizētajos braucienos, ar mērķi pēc iespējas paplašināt savus noieta tirgus un attīstības iespējas. Bet viegli nekādā ziņā nav.”
Siera kluba dati liecina, ka pēdējo desmitgažu laikā siera patēriņš Latvijā ir būtiski pieaudzis. Ražotāji norāda, ka pieprasījumu veicina gan produktu kvalitāte, gan plašāks vietējo sieru piedāvājums.
Vanda Davidanova, biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja: “Tīrais siers, kas bija 2001. gadā – tie bija bija 4,7 kilogrami, ja pieskaitīja biezpienu tie bija 6,7 kilogrami gadā uz cilvēku. Gandrīz četras reizes ir pieaudzis siera patēriņš.”
Par situāciju piena nozarē nozares pārstāvji šobrīd runā piesardzīgi optimistiski. Tirgū vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekšējos gados, kas ļauj plānot gan ražošanu, gan investīcijas.
Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs: “Cenas gribētos lielākas, taču pēdējā pusgada laikā ir bijušas salīdzinoši stabilas. Labā lieta ir tā, ka ar 1. jūliju tiek samazināts pievienotās vērtības nodoklis pienam. Tas ir solis uz priekšu, un ceram, ka nākotnē šis produktu klāsts tiks paplašināts.”
Nozares organizācijas uzsver, ka vietējo produktu izvēle joprojām ir viens no svarīgākajiem atbalsta veidiem Latvijas uzņēmējiem. Tas palīdz saglabāt darba vietas reģionos un nodrošina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs: “Tad, kad mēs ar ražotājiem runājam, cilvēki mēģina pēc iespējas daudz kaut kur ietaupīt, lai tas gala patērētājs neciestu no cenu pieauguma un varētu to produktu nopirkt. Mēs negribam prognozēt, kādas būs rudens cenas un kādas būs nākamā gada cenas, jo degvielas un minerālmēslu cenu ietekme būs, īstenībā, lielāka uz nākamo gadu, uz nākamo sezonu. Arī šajā gadā, protams, degvielas cenas ietekmē gan produkcijas ražošanu, gan tās nogādāšanu līdz cilvēkiem.”
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome apvieno vairāk nekā 50 lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares organizācijas. Savukārt AS “Agrofirma Tērvete” ir viens no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā. Nozares pārstāvji uzsver – vietējo produktu izvēle un uzņēmumu konkurētspēja būs viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas lauku attīstībai arī turpmāk.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
