Latvijā nu jau divus gadus ir spēkā likums, kas daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem vienpersoniski ļauj izpirkt zemi zem mājas, ja tā pieder kādai citai personai. Interese par šādu iespēju ir diezgan liela, taču pilnībā šo procesu ir noslēgušas vien 25 mājas. Kas kavē piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu un kā tas notiek?
Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās Latvijā ir vairāk nekā 100 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku jeb aptuveni 3600 nami. Šāda situācija ir arī Cēsu novada Jāņmuižas ciematā.
Ilgonis, Jāņmuižas iedzīvotājs: “Kā Jums ir te mājām ar zemēm, vai zeme pieder mājai, vai ir kāds cits risinājums? – Personīgais īpašnieks ir. Mēs maksājam nodokli īpašniekam par zemi. Viņi dzīvo Zviedrijā. Viņš ir godīgs, dikti man neplēš, man ir mēnesī 2 eiro un 21 jāmaksā.”
Divu namu apsaimniekošanu šeit uzņēmusies Silvija Circene. Tiklīdz likums par iespēju piespiedu dalīto īpašumu izbeigt stājās spēkā, viņa sasauca iedzīvotāju kopsapulces un vērsās Cēsu novada pašvaldībā ar iesniegumu par zemes izpirkšanu.
Silvija Circene, Jāņmuižas iedzīvotāja, divu daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāja:“Šitas laikam ir mans pirmais iesniegums. Es tūlīt iesniedzu, viss ir klusums, tad tur izrādās to vajadzēja, tad šito vajadzēja. Tad es uz pagastu, tad es zvanu uz Zemes dienestu. Bumbulē mani no viena uz otru kā futbolā.”
Silvija Circene mudinājusi arī pārējo namu iedzīvotājus ciemtā risināt zemes izpirkšanas jautājumu.
“Nomas maksa mums ir neliela, bet mēs neko nevaram darīt, jo mums nepieder zeme. Mēs nevaram pat ne savu pagalmu savest kārtībā, kur pašvaldība dod projektos līdzekļus taisīt, jo mums nepieder zeme.“
Tomēr visu šo laiku jautājums par zemes izpirkšanu zem daudzdzīvokļu mājām Jāņmuižas ciemtā iesprūdis starp Cēsu novada pašvaldību un Valsts zemes dienestu. Vietvarā skaidro, ka zemes izpirkšanas procesu apgūtina tas, ka daudzdzīvokļu mājas ciematā atrodas uz viena liela, fiziskai personai piederoša zemes gabala un zemes robežas katram namam nav atsevišķi izdalītas. Tā tas saglabājies vēsturiski, no laikiem, kad šeit darbojās arodvidusskola.
Juris Pētersons, Cēsu novada Priekuļu apvienības pārvaldes Nekustamā īpašuma dienesta vadītājs: “Lielākais zemes gabals, uz kura atrodas šīs te mājas ir 96,8 ha, vienkārši sakot 100 ha. Šobrīd tā procedūra notiek tada, ka mēs gatavojam lēmumu par pirmreizēju zemes vienības nodibināšanu šo ēku uzturēšani, jo tāda līdz šim nav.”
Pašvaldība aizvien turpina precizēt zemes robežas daudzdzīvokļu mājām un saskaņot tās ar Valsts zemes dienestu. Likums nosaka, ka šis process var ilgt līdz trīs gadiem. Tikmēr Valsts zemes dienestā vērtē, ka piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana Latvijā nenotiek tik strauji, ka sākotnēji cerēts. Līdz šim šo procesu ir sākušas 360 mājas, bet noslēgušas vien 25.
Valmieras pilsētā kopā esot 25 mājas, kas atrodas uz citai personai piederošas zemes. No tām 20 namu iedzīvotāji nolēmuši zemi izpirkt. Lai segtu šīs izmaksas, valmierieši pārsvarā veido uzkrājumu, ik mēnesi papildus piemaksājot pie rēķina.
Kristīne Maļčukova, SIA “Valmieras Namsaimnieks” Namu pārvaldīšanas nodaļas vadītāja: “Mēs kā pārvaldnieks tomēr cenšamies atvieglot dzīvokļa īpašniekiem visu šo procesu un uzņemamies visu šo organizatorisko. Māju pārvaldniekiem parasti ir tā, ka mēs zvanam, taisam sapulci, vajaga cilvēkiem parasti vēl atgādināt, lai viņi dot pilnavara, vai lai nāk uz sapulci. Vissatraucošākā laikam ir tā sapulce ar tiesu izpildītāju. Tur ir jādabū kvorums un tur ir svarīgi, lai sanāk vairāk par pusi. Līdz šīm mums visās mājā viss ir izdevies.”
Tiesu izpildītāja pienākums dalītā īpašuma izbeigšanas procesā ir veikt zemes atsavināšanas procesu, norēķināties ar zemes īpašnieku un sakārtot visu nepieciešamo dokumentāciju, lai dzīvokļu saimnieki iegūtu vienotu īpašumu.
Katrīna Baltalksne, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja:“Kāpēc neizmanto? Grūti pateikt laikam tāpēc, kad ir grūtības vienoties. Ja tā paskatās statitistiku, tad reģionos iet raitāk, kāpēc tur raitāk? Tur tās mājas ir mazākas.”
Uzrunātie eksperti atzīst, ka process līdz dalītā īpašuma izbeigšanai aizvien ir gana garšs. Tomēr likums, kas stājās spēkā pirms diviem gadiem šī statusa izbeigšanu krietni atvieglo. Pats galvenais daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir pieņemt lēmumu sākt zemes izpirkšanu, kā arī vienoties kādā veidā segt zemes atsavinšānas maksu.