Iznīcināto ebreju mājokļu vietā būs dārzi. Tāda ir jaunā pārbūves koncepcija Kuldīgas vecpilsētā esošajam 1905. gada parkam, kas izveidots pēc Otrā pasaules kara, kad Latviju bija okupējusi Padomju Savienība. Iecere parku pārveidot, padarīt draudzīgāku pilsētniekam un integrēt vecpilsētas ainavā bijusi jau sen. Nu tam piesaistīts finansējums no Eiropas Savienības fondiem un izvēlēta pārbūves koncepcija.
Vēl pirms Otrā pasaules kara tagadējā 1905. gada parka vietā, kas atrodas Kuldīgas vecpilsētā, bija ebreju dzīvojamais kvartāls. Kara laikā tas daļēji tika nopostīts. Iznīcināja arī kopienu. Pērnā gadsimta 60. gados pēc arhitekta Dzintara Dribas projekta te izveidoja parku, kura centrā ir tēlnieces kuldīdznieces Līvijas Rezevskas veidotais piemineklis. Jāteic, ka parkā ir dažādi vēsturiskie slāņi. Tā vienā malā ir piemiņas vieta 1919. gada Baltā terora upuriem, kādā citā izveidots jauns bērnu rotaļu laukums, nesen atjaunota arī strūklaka, tomēr lielākoties parku izmanto tikai caurstaigāšanai.
Skrundas televīzija
Jana Jākobsone, UNESCO Pasaules mantojuma vietas “Kuldīgas vecpilsēta” pārvaldniece: “Šeit apkārt ir ļoti daudz kultūras iestāžu, un šo parku vajag iekļaut tādā aktīvā kultūras ikdienas dzīvē, kā mēs to esam darījuši arī ar Pilsētas dārzu nu jau sanāk pirms 13 gadiem.”
Skrundas televīzija
Metu konkursā par parka attīstību tika saņemtas 5 idejas. Apkopojot žūrijas un arī iedzīvotāju viedokļus, visaugstāko punktu skaitu ieguva SIA “ALPS ainavu darbnīca” ar koncepciju “Goldingenas dārzi”. Tā paredz pēc iespējas precīzi katru vēsturisko nopostīto mājvietu pārvērst par dārzu, tā atdzīvinot ebreju dzīvojamā kvartāla blīvās apbūves atmosfēru, iekļaujot arī vēlāko gadu vaibstus.
Helēna Gūtmane, ainavu arhitekte: “Priekšrokai ir jābūt dzīvībai. Atmiņas ir atmiņas. Bet dzīvībai ir priekšroka. Šodienai ir priekšroka. Mūsu bērniem un viņu smiekliem ir priekšroka. Cilvēku savstarpējai būšanai, pulcēšanai ir priekšroka.”
Koncepcija piedāvā arī mainīt parka nosaukumu uz Goldingenas dārziem. Vai tā tiešām būs pēc parka izveides, viedoklis tiks jautāts arī iedzīvotājiem. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,2 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 800 000 ir piesaistīti no Eiropas Savienības fondiem. Šobrīd ir parakstīts līgums ar meta autoriem par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Būvprojektam jābūt gatavam 10 mēnešu laikā.
Skrundas televīzija
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |