Kur brīnumi top darbā – Cēsu Brīnummāja

Pirmssvētku laikā visā Latvijā norisinās dažādas labdarības akcijas, kurās vāc līdzekļus, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem uzlabot dzīves kvalitāti un veselību. Taču ģimenēs, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, cīņa par sava bērniņa veselību nav tikai akcija vienreiz gadā. Tas ir smags darbs, kas reizēm ilgst pat gadiem, lai sasniegtu pirmo progresu. Cēsīs, ģimeņu atbalsta organizācijā “Brīnummāja”, ik dienas ierodas ģimenes, lai bērni savas dzīvesvietas tuvumā saņemtu viņiem tik ļoti nepieciešamo rehabilitāciju.

Cēsīs, ģimeņu atbalsta organizācijas “Brīnummāja” telpās, ik dienas cits pēc cita ierodas bērni, lai kopā ar speciālistiem mācītos staigāt, runāt un attīstītu citas maņas. Starp viņiem ir arī piecgadīgais Kristers. Divu mēnešu vecumā zēns guva traumu, un ārsti toreiz prognozēja, ka viņš nekad nestaigās. Tomēr ģimene nepadevās, un ieguldītais darbs nesen rezultējās ar ilgi gaidīto brīnumu. Par to stāsta Kristera mamma Ilona.

“Gribu pateikt priecīgu ziņu – mans bērniņš nesen vienkārši sasita plaukstiņas un teica: “Mammu!”, un nāca pie manis. Tūlīt raudāšu… Vienkārši tas notika tā,” emocionāli stāsta Kristera mamma Ilona. “Tajā vakarā, ticiet vai nē, es viņu nevarēju dabūt gulēt. Un tad no rīta es nobijos. Nobijos par to, vai manam bērnam… Es jau biju, kā jau mamma, sasapņojusies, ka viss, mans bērns iet, viss super. Protams, viņš neiet tā, kā mēs visi, bet tas jau ir ļoti, ļoti liels sasniegums, ka viņš vispār iet.”

Kristera pirmos soļus video formātā saņēma arī viņa fizioterapeite Ērika Baumane. Viņa atzīst, ka šādi mirkļi ir vislielākais atalgojums un motivācija turpināt, redzot, ka bērns pats priecājas par savu varēšanu.

“Tad, kad mamma atsūtīja video, ka viņš tiešām ir spēris soļus no viena telpas gala līdz otram – patstāvīgi! – un pats priecājas, nokrīt, pieceļas un sāk no jauna, tad gan ir tā sajūta – vau, es tiešām kaut ko spēju,” stāsta fizioterapeite.

Lai sasniegtu šādus rezultātus, ļoti svarīgs ir regulārs darbs ar bērnu. Kristera mamma uzsver – ja ģimenei zēns būtu jāved uz nodarbībām galvaspilsētā, tas būtu gan finansiāli smagi, gan sarežģīti pašam bērnam, kurš nogurst jau no garā ceļa. Tam piekrīt arī “Brīnummājas” vadītāja Liene Graudule, norādot, ka daudzām ģimenēm, īpaši no lauku reģioniem, galvaspilsētas sasniegšana ir liels apgrūtinājums.

“Kādai mammai ikdienā ir jāpārvar milzīgas grūtības, jo jātiek galā ar bērniņu, kuram var būt trauksmes epizodes, un tās var būt ārkārtīgi biežas. Ja mēs katrs iedomātos, ka ar šādu bērniņu ir jānokļūst Rīgā un viņš pēc garā ceļa vēl ir jānomotivē terapijām, tad, es domāju, lielai daļai kļūtu skaidrs, ka šī ir teju neiespējamā misija,” skaidro Graudule.

Ikdienā “Brīnummājā” pakalpojumus saņem ap 80 ģimeņu no Cēsu, kā arī Valmieras, Smiltenes, Limbažu un Siguldas novadiem. Lai ģimenēm palīdzētu, organizācija nodarbībām nepieciešamos līdzekļus cenšas piesaistīt no Eiropas fondiem un ziedotājiem, nozīmīgs ir arī Cēsu novada pašvaldības atbalsts. Tomēr ģimenēm par pakalpojumu nākas arī piemaksāt – šogad tie ir deviņi eiro par nodarbību. Tāpēc, lai palīdzētu sev un citiem, vecāki jau trešo gadu pirms svētkiem paši gatavo īpašas dāvaniņas ziedojumu vākšanai.

“Šogad tās ir eglītē pakarināmas mazas, mīļas mājiņas ar vēstījumu, ka sakām paldies, ka jūs par mums atceraties. Iegādājoties šo dāvaniņu, jūs atbalstāt iespēju bērniem saņemt rehabilitāciju,” norāda “Brīnummājas” vadītāja.

Arī Kristera mamma Ilona iesaistās šajā akcijā. Viņas ģimenei galvenais mērķis ir darīt visu iespējamo, lai dēls varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

“Mēs ar vīru savā starpā runājam, ka mums galvenais ir viņu pacelt, “uzlikt” uz kājiņām, lai viņš pēc mums varētu pats sevi aprūpēt. Lai viņš varētu pilnvērtīgi dzīvot – nevis vienkārši eksistēt, bet lai viņš varētu baudīt dzīvi, to soli, to skriešanu,” teic Ilona.

Lai sniegtu atbalstu bērniem saņemt viņiem tik ļoti nepieciešamo rehabilitāciju, “Brīnummājas” vecāku darinātās dāvaniņas iespējams iegādāties dažādās tirdzniecības vietās Cēsīs un Cēsu novadā.