Valmieras slimnīcas pirmssākumi meklējami pirms vairāk nekā 240 gadiem, kad 1784. gadā dokumentos minēts Valmieras hospitālis. Taču tieši 1975. gadā priežu mežā uzceltā jaunā slimnīcas ēka kļuva par pamatu mūsdienu Vidzemes slimnīcai. Šogad ar dažādiem notikumiem gada garumā tiek svinēta slimnīcas piecdesmitā jubileja, un viens no šiem notikumiem bija īpaša tikšanās ar kādreizējiem darbiniekiem – tiem, kuri šo slimnīcu veidojuši no pašiem pamatiem. Svētku dienā zālē valdīja priecīga satikšanās, apskāvieni un sirsnīgas sarunas, bet pasākuma dalībniekus sveica kamerkoris “Kaķi” un Valmieras teātra aktieris Ģirts Rāviņš.
Daudzi no bijušajiem darbiniekiem slimnīcā bijuši jau no pašas pirmās dienas – talkās, būvniecībā un pirmajos darba gados, kad viss vēl tikai veidojās. “Jauno slimnīcu es atceros no pašiem pamatiem. Atceros, kā ielika kapsulu, kā piedalījāmies būvniecības talkās. Kad slimnīca bija uzbūvēta, vajadzēja to iztīrīt, iekopt. Tīrījām gaiteņus, tualetes, vannas istabas – visur, kur bija būvniecības atkritumi. Strādājām no rīta līdz vakaram,” atceras bijusī anestezioloģe un reanimatoloģe Guna Liepiņa.
Savukārt bijusī arodbiedrības vadītāja un neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšere Karmena Baumane stāsta, ka šajā laikā darbinieki darījuši visu, kas nepieciešams. “Es te arī ķieģeļus krāmēju, kad slimnīcu cēla. Atveda kravu, un mēs gājām kraut, lai atbrīvotu paletes nākamajai. Ir gan telpas tīrītas, gan darīts viss, kas vajadzīgs. Cilvēki vairs tik pašaizliedzīgi nepiedalās tādās lietās, kā toreiz.”
Foto: Uģis Brālēns.
Vidzemes slimnīca daudziem bijusi ne tikai darba vieta, bet arī kopiena, kur veidojušās draudzības un kopīgi svētki. “Tās balles bija skaistas – karnevāli, 8. marts. Pirms 47 gadiem, tas bija mans jaunības laiks. Tie bija lieli svētki, viss kolektīvs bija kopā. Arī 45 gadu jubileja bija ļoti skaista, un šodien atkal brīnišķīgs sarīkojums. Paldies visiem, kas to noorganizēja,” saka bijusī vecmāte un virsmāsa Guntra Kalniņa.
Arī bijusī ķirurģiskās aprūpes māsa Žanna Žērbele ar siltumu atceras kolēģus un darba gaisotni. “Bija ļoti sirsnīgs kolektīvs – ap 600 cilvēkiem. Uz ielas Valmierā vienmēr viens otru sveicinājām. Katrai nodaļai bija sava specifika, bet, ja vajadzēja palīdzēt, māsas nāca viena otrai talkā bez jebkādas samaksas. Tas bija mūsu darbs un mūsu sirdslieta.”
Foto: Uģis Brālēns.
Lepnums par slimnīcu un tās attīstību saglabājies arī šodien. “Es lepojos, ka esmu nostrādājusi visu mūžu Vidzemes slimnīcā. Tas ir gods – strādāt slimnīcā. Tagad es novēlu tai tikai izaugsmi, prieku, attīstību un visu labāko,” saka bijusī virsmāsa operāciju nodaļā Anita Budkēvica.
Pēc koncerta bijušajiem darbiniekiem bija iespēja doties ekskursijā pa slimnīcu, aplūkojot gan jauno rehabilitācijas centru, gan pārbūvētās nodaļas. Šī diena kļuva par apliecinājumu tam, ka Vidzemes slimnīca ir cilvēku kopdarbs – vieta, kur gadu gaitā ielikta pieredze, sirds un mīlestība pret profesiju.
Foto: Uģis Brālēns.