Jūlija nedēļas nogales ir bagātas ar pilsētu un novadu svētkiem, kā arī dažādiem festivāliem.
Kamēr Tukumā šajā nedēļas nogalē jau tradicionāli goda vietā celtas ziedu karalienes rozes, mazliet dziļāk Kurzemē, Talsu novada Dundagā, visa uzmanība pievērsta sklandrausim, ko varot arī saukt par žograusi, jo Kurzemē par sklandām saucot zedeņu žogu.
Mūsdienās nereti raisās karstas diskusijas par to vai sklandrausis mūsu garšas kārpiņām šķiet tīkams vai nē. Tomēr neatkarīgi no tā, ko saka jūsu garšas kārpiņas, tas ir un paliks kurzemnieku senais ēdiens, kurš 2013. gadā kā pirmais Latvijas produkts iekļauts Eiropas savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.
2015.gadā Dundagā aizsākusies jauna tradīcija – sklandraušu festivāls. Talsu novada Dundagas Kultūras pils direktore Baiba Dūda stāsta, ka sklandrauša iekļaušana ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā bijusi gan sakritība, gan pamudinājumus, jo gaisā jau virmojusi doma par festivālu: ”Mēs, toreiz vēl Dundagas novadā, gribējām rīkot svētkus, kas būtu balstīti uz kādu no mūsu lokālajām īpatnībām. Svētkus, kas nākotnē varētu izskanēt visā Latvijā un aizstātu pagasta svētkus. Tas sakrita ar to, ka sklandrausis tika celts godā līdz Eiropas līmenim. Mēs ņēmām sklandrausi kā pamata vadmotīvu un ap to būvējām kultūras programmu.”
Kā stāsta Baiba Dūda, galvenais esot bijis festivālā sapulcēt skalndraušu cepējus, un tas esot izdevies: ”Ja pirmajā festivāla mums sklandrauši beidzās jau plkst.13.00, tad tagad sklandraušu pietiek. Cepšanas māka ir augusi, un tas arī ir tas mērķis, ko mēs gribējām panākt – ne tikai veidot skaistus svētkus, bet arī panākt, lai mūsu tradicionālais mantojums augtu un vairotos.”
Jau no pirmā festivāla ir sklandraušu cepšanas meistarklases, kurās Dženeta Marinska, Dace Savicka un Laila Puķīte māca, kā tos izcept pēc receptes, kas iekļauta Eiropas savienības (ES) Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Neizpaliek arī svētku tirdziņš, kurā tirgo sklandraušu līdziniekus – raušus ar burkāniem, biezpienu un pat kārtīgu žāvētu cūkgaļu. Baiba Dūda teic, ka necenšoties tos no tirdziņa izskaust, galvenais, lai tie netiktu saukti par sklandraušiem: ”Tā doma ir, lai latviskā dzīvesziņa tiktu saglabāta, un vairotu īsto, ar ES reģistru aizsargāto recepti. Netiek smādēti arī citi, bet nesaucam tos par sklandraušiem. Mēs cenšamies ievērot arī tādu nosaukuma tīrību, ja tā drīkst izteikties.”
Sklandraušu festivālā ir arī dažādas darbnīcas, kurās ikviens var radoši izpausties, iepazīstot mūzikas instrumentus, izgatavojot savu zīmogu vai ko sev tīkamu no veidošanas mastikas. Neizpaliek arī koncerti, bet tie esot vakarpusē, lai uz festivālu sabraukušie pēc dienas programmas gaidot koncertus, paviesotos arī citos pagasta tūrisma objektos, kas festivāla laikā noteikti esot atvērti.
Šogad sklandraušu festivāls notika nevis desmito, bet gan septīto reizi, jo savas korekcijas esot ieviesis kovida laiks. Ieeja festivālā ir bez maksas, tāpēc precīzi saskaitīt, cik cilvēku to apmeklējuši, nevarot, bet organizatori lēš, ka tie varētu būt ap 5000 – 6000 cilvēku. Jestrais un krāsainais pasākums notiek Dundagas pils teritorijā, un šī infrastruktūra domāt par vēl lielāku apmeklētāju pieplūdumu neļaujot, tāpēc aizvien vairāk tiekot un tikšot domāts par saturisko piepildījumu.