Kurzemes pašvaldības plāno nākamā gada budžetus

Šodien Ventspilī pulcējās Kurzemes pašvaldību amatpersonas, lai aizvadītu gada pēdējo reģiona attīstības padomes sēdi. Kurzemes plānošanas reģions aptver 2 valstspilsētas – Liepāju un Ventspili, kā arī sešus novadus. Visu gadu reizi mēnesī notiek Kurzemes pašvaldību pārstāvju tikšanās pēc rotācijas principa, lai pārrunātu aktuālos jautājumus. Šobrīd visām pašvaldībām aktuālas ir divas problēmas – iedzīvotāju skaita samazināšanās un nākamā gada budžeti.

Uz pēdējo plānošanas sēdi šajā gadā Ventspilī bija pulcējušies pārstāvji no Kuldīgas, Talsu, Tukuma, Dienvidkurzemes un Ventpils novadiem, kā arī no pašas Ventspils, lai ar gudru pārvaldību Kurzemi veidotu par laikmetīgu un perspektīvu reģionu.

Kurzemnieki, uzņemot viesus, rāda jaunākos projektus un realizētos objektus, tomēr visām pašvaldībām ir viena aktuāla problēma, un tas ir iedzīvotāju skaits. 

Ir jādomā par demogrāfiju, uzsver Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”): “Mēs strādājam pie demogrāfijas programmas. Pastāstīsim, kāds ir mūsu plāns un galvenais, kādus finanšu resursus varam atvēlēt šim mērķim.”

Kvalitatīva dzīves vide nenoliedzami ir saistīta ar katras pašvaldības budžetu. Sākoties jaunam gadam, katrai pašvaldībai savi izaicinājumi, tomēr atbalsts izglītībai, medicīnai, uzņēmējdarbībai un līdzsvarotai attīstībai visur būs atkarīgs no nodokļu ieņēmumiem pašvaldības kasē, bet tas, savukārt, no iedzīvotāju skaita, ir pārliecināts Saldus novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP).

“Mēs esam pozitīvā konkurencē, kas atkal ir ļoti labs attīstības virzītājspēks, bet mēs pārrunājam arī visaktuālāko problēmu visā Latvijā, un tā ir demogrāfija,” saka Māris Zusts.

Šī bija Kurzemes pašvaldību pēdējā tikšanās šogad. Novembrī viesus uzņēma Kuldīga. Tad kā kopīgi risināmais jautājums tika apspriests drošības un civilās aizsardzības plāns. 

Kuldīgas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts (“Kuldīgas novadam”): “Par to, kā sokas šobrīd ar patvertņu ierīkošanu, jo šobrīd mums katrai pašvaldībai ir dažāds  finansējums. Ir divām, trijām, septiņām patvertnēm, bet arī tas nav pietiekams.’’

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā, kas izveidots ar mērķi veicināt komunikāciju un koordināciju starp pašvaldībām. Nereti šādas reģiona attīstības plānošanas sēdes notiek, pieaicinot arī valsts amatpersonas, lai ieviestu lielāku skaidrību par izmaiņām piemēram, likumdošanā.

Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa: “Visu laiku ir kopīgi pārrunājamās lietas, problēmjautājumi, un tad mēs pieaicinām vai nu atbildīgo ministru, vai tā ir kāda iestāde, kas ir atbildīga par konkrētu jautājumu risinājumu, lai ir arī kāda pievienotā vērtība, nevis tikai – atnācām un kopā parunājām, bet atnācām un nodevām tiešo ziņu ministram vai kādas iestādes vadītājam, lai tad šis jautājums tiktu risināts jau tālāk.”

Kurzemes pašvaldības savas reģionālās intereses aizstāv, arī tiekoties ar valsts amatpersonām, un kā pirmais, kas nākamgad tikšot aicināts uz sarunu, būs viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.