Diemžēl skaudrā realitāte jau teju piecus gadus liek pieminēt dronus lielāko tiesu militārajā kontekstā. Vieni nelietīgi uzbrūk, otri aizstāvas un viena no kauju neatņemamām sastāvdaļām ir tieši droni. Aprīkoti ar sprāgstvielām, tie nes simtiem un tūkstošiem cilvēku sāpes, zaudējumus un nāvi.
Taču droni var būt miermīlīgāki par mazu kucēnu! Tie var nodrošināt gan izpriecas, gan neatliekamu palīdzību nelaimē nonākušajiem. Galu galā tie spēj piegādāt svaigi ceptu picu vai interneta veikalā iegādātu nieciņu!
Šoreiz par miermīlīgajiem un mums draudzīgajiem droniem. Par tiem, kas ar četru propelleru un elektriskās baterijas palīdzību spēj uzlidot augstu, aizlidot tālu un atgriezties pie saimnieka kā Austrālijas bumerangs.
Sāksim ar to, ka nebūt mēs nevaram nopirkt kaut ko lidojošu un rotaļāties ar jauniegūto mantiņu uz nebēdu kur, kad un cik vien sirds kārojas. Te rūpīgi jāiepazīstas ar noteikumiem, likumdošanu un iespējām. Nebūs mums lidināties virs kaimiņienes piemājas mauriņa un ķert pikantus mirkļus savai kolekcijai un sociālajiem tīkliem.
Dronu izmantošanu Latvijā nosaka likums “Par aviāciju” un Ministru kabineta noteikumi, kā arī Civilās Aviācijas Aģentūras (CAA) izdotie normatīvie akti un informācijas sistēmas. Likums nosaka, kur un kā drīkst lidot, kādi dokumenti nepieciešami un kādas prasības jāievēro. Patērētājiem un operatoriem pienākas ievērot arī patērētāju tiesību aizsardzības institūciju rekomendācijas. Jau šajā vietā vien ir jāapstājas un rūpīgi jāapdomā, cik tieši mums šī lidināšanās ir nepieciešama.
Latvijā dronu kustību regulē arī ģeogrāfiskās zonas un atļauju prasības – pirms lidojuma vajadzētu pārbaudīt airspace.lv interneta vietni ar aktuālajiem ierobežojumiem un aizliegtām zonām. Dažos gadījumos lidojumi iespējami bez īpašas atļaujas, ja tiek ievēroti attiecīgie noteikumi, taču tie pilnīgi noteikti ir jāiepazīst.
Atvērtā kategorija ir droni ar mazāko risku, kuri visbiežāk patiešām orientēti uz hobija līmeņa lidojumiem un vienkāršākiem darbiem.
Ja drona masa ir zemāka par 250 gramiem, bieži pietiek ar paša apgūtām un ievērotām pamatprasībām.
Smagākiem lidaparātiem, kuru svars sniedzas virs 250 gramiem, jāņem vērā konkrētās apakšklases un noteikumi, kas parasti prasa tehnikas apmācības vai pat eksāmenu kārtošanu. Daudziem droniem “Open” kategorijā nepieciešama reģistrācija CAA portālā un identifikācijas marķējums. Kaut kas līdzīgs numuram, kādus redzam gan uz peldlīdzekļiem, gan civilās aviācijas lidaparātiem.
Ja plānoti lidojumi lielā augstumā vai augstas veiktspējas droniem, nepieciešamas papildu atļaujas un var būt nepieciešama treniņu apmācība.
Bezpilota gaisa kuģa operatoram vai drona īpašniekam Latvijā bieži jābūt reģistrētam CAA e-pakalpojumu portālā un jābūt identifikācijas numuram uz drona. Ja drons tiek lietots komerciālās vajadzībās vai plašākā mērogā, reģistrācija un uzraudzība ir stingrāka. Lielākajai daļai smagāku dronu pielietojumam (vairāk par 1,5 kilogramiem, komerciāliem mērķiem, liela riska apstākļos) parasti prasa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Dokumenti gan vēl nenozīmē, ka varam pilotēt savu gaisa kuģi tā, kā mums labpatīk. Arī te ir virkne visnotaļ stingru noteikumu.
Lidojumiem publiskā telpā un pilsētā jāievēro nosacījumi, kas izriet no attiecīgajām dronu klasēm. Daudzviet pilsētās ir stingrāki noteikumi par cilvēku tuvumu, privātumu un drošību. Pirms lidojuma jāpārbauda ģeogrāfiskās zonas kartes.
Lidojumi netālu no lidostām, militāriem vai svarīgiem valsts objektiem ir aizliegti vai stingri reglamentēti. Jāņem vērā ICAO/CAA ieteikumi par lidlauku sliekšņiem un aizliegtām zonām. Ja ir nepieciešamība lidot pie Rīgas lidostas, tiek prasītas īpašas atļaujas un lidojumu plāns jāsaskaņo ar CAA. Lieki piebilst, ka bez šiem drošības pasākumiem nepatikšanas var būt ievērojamas!
Lidojumiem dabā, virs tūrisma un vēsturiskajiem objektiem prasa stingru piesaisti pie atklātās kategorijas noteikumiem vai jāiegūst atļauja atbilstoši vajadzīgajai darbības jomai. Ģeodēziskie darbi bieži prasa precīzu lidojumu plānošanu, sakarus ar slēgto gaisa telpu paneļiem un uzmanību kontroles punktiem. Tas nu tā, ja kāds uz savu roku sadomā veikt mērniecības darbus no putna lidojuma augstuma.
Atkārtojam apgūto vielu un atceramies, kā gatavoties pat nelielam izmēģinājuma lidojumam ar dronu.
Pirms katra lidojuma jāpārbauda UAS ģeogrāfiskās zonas. Tas palīdz saprast, kur drīkst lidot, kur ir aizliegumi vai ierobežojumi un vai ir nepieciešama atļauja.
Jāpārbauda, vai drons ir ar derīgu identifikācijas marķējumu un vai tas reģistrēts CAA portālā. Daudzos gadījumos bez šīs reģistrācijas lidošanai nav juridiska pamata. Tātad par to draud nopietns sods.
Jāievēro apdrošināšanas prasības – daži gadījumi prasa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Jāpārbauda, kādi minimālie riska standarti attiecas uz pašu lidaparātu un tā pielietojumu.
Lielākā daļa dronu klases aizliedz lidojumus virs cilvēku koncentrācijām bez īpašām atļaujām. Aizliegumi vai stingri ierobežojumi bieži ir spēkā visā valstī. Jāpārlieciniās par konkrētu atļauju nepieciešamību brīdī, kad plāno fotografēt vai filmēt publiskās vietās.
Starp citu, tieši šī atļauju un sertifikācijas sistēma ir tā, kādēļ dažs labs sevi cienošs drona operators atsakās veikt pasākumu video filmēšanu vai arī pieprasa par to papildu samaksu. Būsim godīgi – par pliku paldies tikt pie vajadzīgām atļaujām un saskaņojumiem diez vai izdosies!
Savukārt visiem tiem, kuri tikai šobrīd plāno iegādāties sev jauku lidojošu rotaļietu un vērot Rīgas maratonu, velosipēdistu sacensības vai ceriņu ziedēšanu Dobelē no teju vai kilometra liela augstuma, ir īstais brīdis noskaidrot CAAvisas nianses par gaidāmo pirkumu un aizraujošajām izklaidēm!