Latvijas lauku kopienas saņem titulu “Viedais ciems”

Latvijas Lauku kopienu parlaments ir vērienīgākais lauku attīstības un kopienu forums Latvijā. Tajā vairāk nekā 250 dalībnieki no visiem reģioniem kopīgi diskutē un sadarbojas, lai stiprinātu Latvijas laiku spēju pārvarēt grūtības un izmantot iespējas. Šogad pasākums notiek jau 7. reizi un tā laikā apbalvotas arī kopienas ar  atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”. 

Arnolds Brūders ir viens no Jelgavas novada Zaļenieku iedzīvotāju biedrības dalībniekiem. Viņš uzsver – vietējie iedzīvotāji ir ļoti aktīvi. Piemēram, šogad biedrība uzrakstījusi 12 projektu pieteikumus, no kuriem apstiprināti vienpadsmit. Un kā lēš Arnolds, ciemam piesaistīti gandrīz 100 tūkstoši eiro. Lai vēl vairāk sekmētu mērķu sasniegšanu, biedrība lēmusi kandidēt un iegūt atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”. Svarīgi esot piesaistīt vairāk jauniešu ciema dzīvē un attīstībā.

Arnolds Brūderis, atpazīstamības zīmes “Viedais ciems” ieguvējs, Zaļenieku iedzīvotāju biedrības pārstāvis: “Mēs, piemēram, savus jauniešus, skolniekus vedam katru mēnesi uz kādu no Zaļenieku pagasta lauku saimniecībām, parādīt un pastāstīt, ko nozīmē dzīvot laukos, strādāt laukos un nopelnīt naudiņu pašiem sev ar savu saimniecisko darbību.” 

Kopiena “Zaļenieki” ir viena no astoņām kopienām, kas saņēma atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”. Savukārt Līvānu novadā Rudzāti saņēma jau 2023. gadā. Ciema pārstāves uzsver, ka šī titula iegūšana ir kā pagodinājums visiem ciema iedzīvotājiem un vienlaikus paplašina iespējas piesaistīt finansējumu. Šogad kopiena atkārtoti kandidēja uz šo zīmi. Jo esot svarīgi, lai “Viedais ciems” dzīvotu un attīstītos nepārtraukti. Tāpēc būtu vērtīgi rīkot arī pasākumus, kas stiprina un atbalsta tos ciemus, kuri šo statusu jau ieguvuši.

“Lai turpinātos līderība, lai būtu varbūt kaut kāds valsts atbalsts, apmācības, kas palīdz stutēties tālāk. Un mēs šodien arī nonācām pie secinājuma, tiem, kuriem nav saistības un intereses par viedajiem ciemiem, viņi nemaz nezina, kas tie tādi ir un kāpēc,” stāsta Viedā ciema “Rudzāti” pārstāves Liene Brūvere un Inese Brūvere. 

Pasākumā tiek godinātas aktīvākās kopienas, piešķirot atpazīstamības zīmi “Viedais ciems”.

Latvijas Universitātes pārstāve Gunta Lukstiņa, kura žūrijā jau ir vairākus gadus, stāsta, ka tāpat kā citus gadus, arī šogad nebija viegli izvēlēties, kuram ciemam pienākas atpazīstamības zīme. Taču pozitīvi, ka šogad jau vērojamas būtiskas pārmaiņas Latvijas laukos. “Pirmā iezīme varbūt, kas šogad ir, ka Latvijā laukos ir jauni ienācēji. Un tie jaunienācēji ir varbūt tie, kas arī virza, kas aktivizē vietējos cilvēkus. Vēl viena īpatnība ir tā, ka Latvijas mazās pilsētas, šajā gadā jau bija divi Latvijas mazo pilsētu pieteikumi. Arī vērtēju kā ļoti pozitīvu faktu,” pauž Gunta Lukstiņa.

Arī pasākuma organizatore stāsta, ka šajā gadā īpaši liels akcents tika likts tieši uz viedajiem ciemiem un kopienām.

Anita Seļicka, biedrības “Latvijas Lauku forums” izpilddirektore: “Ja mums citreiz ir jārunā vairāk par pakalpojumiem, lauku teritoriju, tad šoreiz pat tēmas, transports pēc pieprasījuma kā pakalpojumi un daudz kas cits, ir tieši no tā kopienu aspekta ,ko pati kopiena grib darīt, kā pati kopiena var iesaistīties tajā brīdī, ja pašvaldībai trūkst resursu vai, ja pašvaldības, valsts lēmumi nav labvēlīgi pašai kopienai.” 

Šogad atpazīstamības zīmi “Viedais ciems” guva tādas kopienas kā: Ērberģe, Jaunanna, Jūrciemi, Koknese, Mālpils, Vecbebri, Zaļenieki un Zemīte. 

Jāpiebilst, ka Latvijas Lauku kopienu parlamenta laikā, kopienu līderi un citi speciālisti pārrunāja arī dažādās aktualitātes un uzklausītos priekšlikumus, apkopos rezolūcijā, kas turpmākos divus gadus kalpos par ceļa rādītāju ar lauku telpu saistītiem lēmumiem.