Latvijas uzņēmums sper soli tuvāk zaļākam transportam

Uzņēmums Latvijā izgudrojis tehnoloģiju, kas ļaus ”zaļā ūdeņraža” ražošanā izmantot mazāk dārgmetālu un, līdz ar to, būtiski samazināt ražošanas izmaksas. Tīrais ūdeņradis jeb ”zaļais ūdeņradis” tiek iegūts ūdens elektrolīzē, izmantojot elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, un tā ražošanas laikā nerodas siltumnīcefekta gāzes. 

Veiksmīgi pāriet uz zaļo enerģiju – tāds mērķis ir gan Eiropai, gan Latvijai, bet, lai to īstenotu, zaļās enerģijas cenai ir jābūt zemākai. Tieši to pašreiz mēģina panākt uzņēmums ”Naco Technologies”.

SIA”Naco Technologies” izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs: ”Mēs pagājušajā gadā redzējām to slikto – pelēko ūdeņradi. Pēc tā pasākuma mēs nolēmām, ka vajag kaut ko Latvijā saražot. Pirmais solis – saražot ar nano pārklājumu, kas ir ražoti arī Latvijā. Šis jau ir labs, jo tas neemitē nekādu CO2 gaisā, tāpēc tas ir labs un zaļš.”

Latvijas radītā inovācija ir “zaļā ūdeņraža” ražošanas iekārtas – elektrolīzera dārgākās sastāvdaļas nano pārklājumu tehnoloģija. Nano pārklājums ir kritisks, lai aizsargātu komponentes no erozijas. Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, PEM elektrolīzerī tiek izmantoti dārgmetāli kā irīdijs un platīns, kas ir ļoti dārgi, tāpēc uzņēmumā tiekot meklēti jauni veidi, kā atomu līmenī samazināt šo pārklājuma daudzumu un, līdz ar to, arī nepieciešamo dārgmetālu daudzumu. Tādejādi ūdeņradi varot ražot pat par 20% lētāk, stāsta Aleksandrs Parfinovičs: ”Mums atliek augt, un mēs ceram, ka nevis ķīnieši un korejieši mums piegādās komponentes, bet tieši otrādi. Mēs jau atklājām, ka mūsu komponentes ir krietni lētākas, jo mēs samazinām kritiskos materiālus ar nano pārklājumiem.”

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) ir gandarīts, ka Latvijai izdevies šajā jomā radīt ko inovatīvu: ”No zaļajām tehnoloģijām ļoti svarīgi ir, ka mēs mēģinām būt pirmajās rindās – tie, kas to izdomā, nevis tie, kuri iet nopakaļ. Šis ir viens no tiem labajiem piemēriem, kur uzņēmums iet pa priekšu ar savām tehnoloģijām. Šāda tipa ir viens no pirmajiem. Tagad daudzi mēģina izgudrot tehnoloģijas, jautājums, kuram tā būs efektīvāka, labāka un spēs sevi pierādīt. Par savu vietu zem saules šeit ir jāpacīnās, un, kas ir kolosāli, ka šim uzņēmumam tas sanāk.”

Zaļā ūdeņraža pielietojums esot visai plašs. Piemēram, metālrūpniecībā vai lauksaimniecībā amonija ražošanai. Tomēr, galvenokārt, tā būtu nākotnes degviela transportlīdzekļiem, skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes enerģētikas profesors Aigars Laizāns: “Rīgā ir autobusi, kas brauc ar ūdeņradi. Tur ir arī no metāna, no fosilās degvielas iegūts ūdeņradis. Šī tehnoloģija ļauj no ūdens iegūt ūdeņradi, lai mēs varētu panākt to, ka transports, kas brauc pa Latviju būtu absolūti zaļš un tīrs. Mēs, pirmkārt, iegūstam no tā, ka ir tehnoloģija, kas tiek pārdota un pavairota pasaulē. Šajā gadījumā Naco attīstās kā uzņēmums. Viņi nopelna un mēs varam iegūt lētāku sistēmu, kā tādu. Nākošā lieta Latvijā – es ļoti ceru, ka mēs arī iesim ūdeņraža virzienā un izmantosim lieko elektrību, lai iegūtu ūdeņradi, un šajā gadījumā mēs varētu pāriet uz transportu, kas ir absolūti zaļš un tīrs.”

Vieni no pirmajiem jaunās tehnoloģijas varētu izmantot jelgavnieki, jo Jelgavā jau šobrīd tiek testēts ūdeņraža autobuss.