Valdība virza valsts budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
Organizācijā min, ka Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta otrdienas, 28. aprīļa, sēdē tika iekļauts un virzīts pēdējā brīdī, ignorējot sociālo partneru iepriekš iesniegtos priekšlikumus par nepieciešamajiem labojumiem.
LDDK atzīmē, ka tā ir vairākkārt rosinājusi papildināt rīkojuma projektu par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam sagatavošanas grafiku ar pasākumu, kas nosaka ministrijām iesniegt priekšlikumus Valsts kancelejai un FM par reformām, kuras paredz samazināt un efektivizēt publiskā sektora izdevumus, optimizēt funkcijas un publiskos pakalpojumus.
Šogad 11. martā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē FM pirmo reizi prezentēja valsts budžeta un budžeta ietvara sagatavošanas grafiku. LDDK šajā sēdē norādīja uz būtisku trūkumu – grafikā nav paredzēti pasākumi valsts izdevumu mazināšanai. Arī 2. aprīļa apakšpadomes sēdē LDDK atkārtoti pauda iebildumus pret piedāvāto grafiku un uzsvēra nepieciešamību to papildināt ar konkrētiem risinājumiem. Savukārt 8. aprīlī LDDK šo priekšlikumu iesniedza FM par attiecīgā punkta formulējumu. Uz to LDDK nav saņēmusi atbildi, kā arī nav notikusi turpmāka diskusija par iesniegto risinājumu, norāda LDDK.
“Valsts izdevumu pārskatīšana nedrīkst apstāties līdz ar politiskā cikla maiņu – tas ir nepārtraukts darbs. Izdevumu pārskatīšanai ir jānotiek pašās nozaru ministrijās, iesaistot sociālos partnerus. Vienlaikus nopietni izvērtējot arī investīciju efektivitāti, tostarp aizsardzības sektorā,” iepriekš apakšpadomes sēdē pauda LDDK prezidents Andris Bite.
LDDK aicina FM un valdību atgriezties pie konstruktīva dialoga un vienoties par konkrētiem, grafikā iekļaujamiem pasākumiem valsts izdevumu mazināšanai, kas ir būtisks priekšnosacījums ilgtspējīgai un sabalansētai budžeta plānošanai.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 28. aprīlī, atlika FM sagatavotā rīkojuma par 2027. gada budžeta un budžeta ietvara 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam sagatavošanas grafiku apstiprināšanu. Jautājuma izskatīšana tika atlikta, jo pret to iebilda partija “Progresīvie”.
FM skaidroja, ka koalīcijas partneri no partijas “Progresīvie” vēlas izdiskutēt budžeta sagatavošanas grafika tehniskos jautājumus.
Budžeta sagatavošanas grafikā bija paredzēts noteikt veicamos pasākumus un to izpildes termiņus likumprojekta sagatavošanai, kurus iespējams īstenot līdz Saeimas vēlēšanām.
Sociālajos medijos “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs skaidro, ka jautājums par budžeta grafiku atlikts, jo FM ir sagatavojusi grafiku, kas atšķiras no citiem gadiem vēlēšanu dēļ. Politiķis neredz pamatu mainīt kārtību.
FM plānoja, ka esošā valdība nākamā gada valsts budžeta sagatavošanai paveiks visus nepieciešamos darbus, tostarp nodrošinās makroekonomisko un fiskālo prognožu aktualizēšanu, izdevumu pārskatīšanu un budžeta bāzes sagatavošanu, lai rudenī, uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām, jaunais Ministru kabinets varētu nekavējoties pabeigt darbu pie 2027. gada budžeta un pieņemt gala lēmumus.
Šogad 14. aprīlī valdībā tika apstiprināts Latvijas fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2026. gada progresa ziņojums. Tajā ietvertas aktuālās februāra makroekonomisko rādītāju prognozes, fiskālās politikas stratēģija un fiskālās politikas vidēja termiņa mērķi.
FM skaidro, ka ziņojums kalpo par pamatu turpmākajai budžeta sagatavošanai. Progresa ziņojums vienlaikus apliecina, ka vidējā termiņā fiskālā situācija saglabājas saspringta un fiskālā telpa pakāpeniski samazinās, ierobežojot iespējas finansēt jaunas prioritātes.
Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam maijā un vasaras mēnešos notiks padziļināts darbs ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem. Finanšu ministrs organizēs divpusējās tikšanās ar katru nozari, detalizēti izvērtējot izdevumus, jomas prioritātes un iespējamos efektivizācijas pasākumus. 2027. gada budžeta izstrādes procesā tiks turpināta sistemātiska publisko izdevumu pārskatīšana, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku līdzekļu izmantošanu un veicinātu fiskāli ilgtspējīgu politiku.
Savukārt nozaru ministrijām ir uzdevums izvērtēt funkcijas un publiskos pakalpojumus, tostarp pārskatīt būtisku daļu pamatbudžeta izdevumu un to efektivitāti, kā arī identificēt iespējamās strukturālās reformas. Vienlaikus FM sadarbībā ar nozaru ministrijām turpinās horizontālu budžeta programmu izvērtēšanu, analizējot piešķirtā finansējuma efektivitāti. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtos resursus plānots primāri novirzīt fiskālās telpas stiprināšanai un valdības noteikto prioritāšu finansēšanai.
FM skaidro, ka dialogs ar nozaru ministrijām un sociālajiem partneriem ļauj savlaicīgi identificēt riskus, vienoties par prioritātēm un nodrošināt, ka budžeta veidošana balstās rūpīgā, caurspīdīgā un datos pamatotā izvērtējumā.
Papildus augustā tiks aktualizētas makroekonomiskās prognozes, balstoties uz pusgada faktiskajiem datiem, lai budžeta izstrādē iekļautu jaunāko pieejamo informāciju, mazinātu nenoteiktību un precīzāk novērtētu arī ģeopolitisko notikumu, tostarp Tuvo Austrumu krīzes, ietekmi uz ekonomiku. FM norāda, ka tas uzlabos arī budžeta plānošanas kvalitāti.
Rudenī tiks izskatīti ziņojumi par makroekonomiskajām prognozēm, ieņēmumiem un vispārējās valdības budžeta bilanci 2027.-2030. gadam, kā arī informatīvais ziņojums par budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Šie lēmumi veido pamatu 2027. gada budžeta sagatavošanai vēlēšanu gadā, skaidro FM.
Pēc jaunās Saeimas uzticības balsojuma valdībai FM iesniegs aktualizētu budžeta sagatavošanas grafiku, lai jaunais Ministru kabinets varētu nekavējoties lemt par politiskajām prioritātēm un virzīt budžetu apstiprināšanai.
Gadījumā, ja, sākoties saimnieciskajam gadam, valsts budžeta likums vēl nebūs stājies spēkā, FM sagatavos un finanšu ministrs apstiprinās pagaidu budžetu 2027. gadam.
LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.