Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

“Latvijas Finieris” attīsta “VEREMS” rūpnīcu, palielinot ražošanas efektivitāti

28. aprīlis 2026
Marta Puzāka, Andrejs Mažāns, Vitālijs Dudarenoks, Latgales reģionālā televīzija speciāli ReTV

Automatizēta kokapstrādes iekārta rūpnieciskā ražotnē ar ventilācijas sistēmām.
Foto: Latgales reģionālā televīzija

Rēzeknes novadā atklāts viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem industriālajiem projektiem Latvijā – AS “Latvijas Finieris” rūpnīcas “VEREMS” paplašinājums. Te tapis jauns ražošanas korpuss, kurā investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, un tas kļuvis par lielāko investīciju projektu Latgales reģionā. Ieviešot modernas automatizācijas tehnoloģijas, saplākšņa ražošanas apjomu plānots palielināt no 45 līdz 75 tūkstošiem kubikmetru gadā.

 

Jaunajā ražošanas plūsmā ieviesta automatizēta finiera žāvēšana un šķirošana – jau šobrīd vairāk nekā puse produkcijas tiek sagatavota tālākai apstrādei bez papildu manuāla darba.

 

“67% uz doto mirkli sašķiro jau uzreiz gatavo produkciju, kas aiziet uz tālākām iekārtām – garuma un platuma sastiķēšanu finieriem. Mēs varam paplašināt finierus. Tad mums ir jauna ārējo kārtu paplašināšanas iekārta un arī sešu pēdu plūsmai garumā ir saudzēšanas materiāls,” norāda SIA “VEREMS” žāvēšanas ceha vadītājs Mārtiņš Avišāns.

 

Līdz ar jaunajām iekārtām būtiski pieaug arī darba efektivitāte – procesi, kuros iepriekš bija nepieciešami vairāki darbinieki, tagad tiek veikti ar mazāku cilvēkresursu iesaisti. Neskatoties uz to, radītas 90 jaunas darbavietas un plānots palielināt ražošanas apjomus no 45 līdz pat 75 tūkstošiem kubikmetru saplākšņa gadā.

 

“Uzreiz ir cita jūtība kamerām, daudz vairāk defektu atšķir un izcērt ārā, ierauga. Pareizāk varam to novirzīt uz attiecīgo šķiru. Tas ietaupa cilvēkresursus. Ja, piemēram, uz stiķētāja mums vajadzēja visu laiku divus cilvēkus, kas strādā, uz jaunā stiķētāja to dara viens cilvēks,” tā žāvēšanas ceha vadītājs Mārtiņš Avišāns.

 

Automatizēta finiera apstrādes iekārta kokapstrādes ražotnē ar konveijeriem un drošības barjerām.

 

“Īkuortys ar kotru reizi īt univarsaluokys, bet taipoš sarežgeitys. Īkuortu pīguoduotuojs myusim tradicionali ir “Rauta Corporation”, kas ražuošonā myusim jau ir pazeistams uzjiemums. Īkuorta ir īkuorta, bet myusim golvonas lapnums i iz kū mes varim pasaļaut ir cylvāki – myusu darbinīki,” skaidroja SIA “VEREMS” valdes priekšsēdētāja Zinaīda Lovnika. 

 

LV. TULK. “Iekārtas ar katru reizi nāk universālākas, bet tāpat sarežģītas. Iekārtu piegādātājs mums tradicionāli ir “Raute Corporation”, kas ražošanā mums ir jau pazīstams uzņēmums. Iekārta ir iekārta, bet mums galvenais lepnums un uz ko mēs varam paļauties ir cilvēki – mūsu darbinieki.”

 

Šeit top jaunas paaudzes saplāksnis – videi draudzīgāks un balstīts dabīgos materiālos. Ja iepriekš ražoti pieci formāti, tad tagad tie būs astoņi. Neraugoties uz bažām par ieguldījumiem pierobežā, šādi projekti pierāda – uzņēmēji ir gatavi riskēt. To atzinīgi vērtē arī Zemkopības ministrija. 

 

“Ko tas nozīmē reģionam? Tas tiešām nozīmē ilgtermiņā ļoti labus produktus ar pievienoto vērtību, darba vietas cilvēkiem, kas ir ar labu atalgojumu un, protams, nodokļi šajā reģionā. Cilvēki paliks, neaizbrauks projām. Atgādināšu, ka pavisam nesen tika publiski paziņots par lielo darījumu, kur “Sodra” savus mežus pārdeva “Ingkai”, kas ir IKEA grupas uzņēmums. Tas nozīmē, ka nopietns uzņēmums pasaules mērogā, kurš operē visu IKEA tīklu, arī izvēlējās investēt Latvijā milzīgu summu,” par investīcijām teic Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). 

 

Jaunais korpuss izbūvēts teju divu hektāru platībā. Kopumā “Verems” ražotne sasniedz piecus hektārus, un tā ir arī Baltijā lielākā industriālā ēka, kuras būvniecībā plaši izmantotas koka konstrukcijas.

 

“Ir izmantotas tehnoloģijas, kur pārsedzes un industriālās būves ir radītas ar daudzām koka konstrukcijām. Tas ir ļoti ilgtspējīgi un, man liekas, arī pareizi, ka mēs Latvijā izmantojam savus būvmateriālus,” turpina ministrs Krauze.

 

SIA “VEREMS” produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 40 valstīm. To izmanto būvniecībā un transporta nozarē, tostarp kuģu ražotnē.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas