Valmieras 5. vidusskolā šajā mācību gadā zinības apgūst arī skolniece no Vācijas – Leona Fro. Meitene uz pusgadu atbraukusi no Ritbergas, kur dzīvo kopā ar ģimeni. Leona ir izvēlējusies mācīties Latvijā ne tikai tāpēc, ka šeit dzīvo radinieki, bet arī tādēļ, ka viņas mamma Ginta savulaik beigusi tieši šo Valmieras skolu.
“Man Latvijā ir ģimene, un man ļoti interesē arī, kā Latvijā te dzīve notiek. Man tieši tagad piedāvāja Vācijā uz pusgadu doties uz kādu citu valsti. Es izdomāju doties uz Latviju, uz Valmieru. Šī ir manas mammas vecā skola, un tāpēc izdomāju arī šeit mācīties,” saka Leona Fro.
“Mums ir ļoti stingri noteikumi ar telefoniem. Un mums, piemēram, starpbrīžos vispār nevar telefonus izmantot. Un tur arī skolēni vairāk runā savā starpā. Bet te, Latvijā, ir daudz foršākas attiecības ar skolotājiem, daudz brīvākas. Tas man ļoti patīk.”
Ritbergas ģimnāzijā stundas ir krietni garākas – 90 minūšu garas–, bet pārbaudes darbi retāki un koncentrētāki.
“Vācijā mums ir ļoti garas stundas – 90 minūtes. Bet tad arī ir tikai trīs stundas dienā. Latvijā ir tikai 40 minūtes. Starpbrīži ir apmēram vienādi, skolas dienas garums arī līdzīgs. Bet mums nav tik daudz pārbaudes darbu. Vācijā mums ir lielāki pārbaudes darbi, parasti 90 minūšu garumā. Tad arī skolēni nemācās katru dienu uz katru pārbaudes darbu. Tad tikai reizi dažos mēnešos, dažas reizes, tas ir savādāk.”
Neskatoties uz kultūras un sistēmas atšķirībām, Leonai Latvijā patīk. Viņa jūtas saprasta, valodu zina labi un novērtē skolas atmosfēru.
“Man ļoti patīk Latvijā cilvēki un daba. Manuprāt, te cilvēki ir daudz brīvāki un ne tik nopietni. Tas man ļoti patīk,” smaidot saka meitene.
“Viņa sāka mācības ar janvāri, ar otro semestri, un jau pirms diviem gadiem bija mamma atbraukusi uz Latviju, apciemoja mani skolā, lai vispār pārrunātu tādu iespēju, ka šo ārzemju gadu jeb ‘Auslandsjahr’, kā viņiem sauc, varētu Gintas meita pavadīt mūsu skolā,” atklāj direktore.
Pateicoties Leonas labajām latviešu valodas zināšanām, integrēšanās procesā nav bijušas problēmas.
“Visās datubāzēs un sistēmās ir šāda iespēja – ka pusgadu vai visu mācību gadu mācās arī kāds ārzemju students, to sistēma pieļauj, tā nav problēma. Es domāju, ka lielākais izaicinājums gan jaunietim, gan skolai ir, cik labas ir latviešu valodas zināšanas. Jo Leonas gadījumā ir pozitīvais tas, ka mājās tiek arī kopta un attīstīta latviešu valoda,” skaidro Rudīte Markus.
Direktore uzsver – ne katram ārzemju skolēnam būtu tik viegli iekļauties.
Pieredze, ko Leona iegūst Valmierā, var būt nozīmīga arī viņas nākotnes ceļā.
“Es saprotu, ka arī Leonas gadījumā tas gads vai pusgads ārzemju skolā kādā motivācijas vēstulē – vai nu uz augstskolu pēc tam vai darba vietām – spēlē ļoti svarīgu lomu, jo tas nozīmē, ka jaunietis ir dažādas pieredzes izmantojis,” pārliecināta direktore.
Leona šobrīd apsver iespēju studēt psiholoģiju un neslēpj – ja būtu labs piedāvājums, viņa labprāt izvēlētos Latviju arī studijām. Bet jau tagad skaidrs – pusgads Valmierā viņas dzīvē būs palicis kā vērtīgs posms pašizziņas un pieredzes ceļā.