Leptospiroze Latvijā pieaug: brīdina par risku cilvēkiem un suņiem

Šogad Latvijā pieaugusi saslimšana ar leptospirozi. Līdz 10. novembrim Latvijā kopā reģistrēti 42 leptospirozes saslimšanas gadījumi. Leptospiroze ir nopietna infekcijas slimība, ko var iegūt, nonākot saskarē ar grauzēju vai citu dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai izdalījumiem. Arī Dienvidkurzemes reģionā konstatēti pieci inficēšanās gadījumi suņiem un divi gadījumi, kad saslimuši arī cilvēki.

Viens no gadījumiem, kad ar leptospirozi inficējies suns, reģistrēts Grobiņas veterinārajā klīnikā. Saslimšana pamanīta novēloti un suns, diemžēl, slimību neizturēja. Klīnika jau ir saņēmusi ziņas vēl par četriem citiem suņiem, kuriem varētu būt šī bīstamā infekcija.

Turklāt arī kolēģi no Liepājas klīnikām ir informējuši par saslimšanas gadījumiem, kas liecina par plašāku leptospirozes izplatību reģionā.

Grobiņas veterinārās klīnikas veterinārārsts Gatis Kalniņš: “Pirmkārt, jāsāk ar to, ka tā leptospiroze mums ir visu laiku apkārt. Tā tagad nav kaut kāda ievesta un jauna slimība. Nu, tās leptospiras ir dabā visu laiku. Šī gada bīstamība ir tā, ka ir bijis mitrs, diezgan ilgi ir silts un mitrs rudens un vasaras beigas, un tās leptospiras, iespējams, ir savairojušās vairāk nekā parasti.”

Foto: TV Kurzeme

Slimības pazīmes mājdzīvniekiem var būt dažādas – sagurums, slikta ēstgriba, caureja vai vemšana. Tās ne vienmēr ir vienādas, bet visbiežāk redzamas izmaiņas nieru un aknu darbībā, kas liecina par bīstamu stāvokli.

Gatis Kalniņš brīdina: “Ja viņš ir akūti saslimis, tad viņa var būt diezgan fatāla. Citreiz ir arī tā, ka ir tik lieli tie nieru bojājumi un aknu bojājumi, ka mēs diemžēl nevaram neko izdarīt.”

Tā kā vakcinācija pret leptospirozi nav obligāta, inficēties var jebkurš mājdzīvnieks. Uzrunātie liepājnieki atzīst, ka par šo slimību nav pilnībā informēti.

Suņa saimniece Inga atzīst, ka par simptomiem nav pilnībā informēta: “Nu ne pavisam tā smalki, bet jā. Nu vienkārši, ka tur ir jāseko līdzi suņa veselībai, un, jo ātrāk to atklāj, jo veiksmīgāka ārstēšana.”

Foto: TV Kurzeme

Arī Marks nezina simptomus, bet tāpat veic visas nepieciešamās vakcīnas savam mīlulim: “Godīgi, neesmu interesējies, bet vetārsts nosaka nepieciešamās vakcīnas, un tad es uzticos profesionālim.”

Liepājniece Silva apstiprina, ka pošu pasē ir viss: “Viņam ir visas vakcīnas, kas ir vajadzīgas, un es nemācēšu varbūt nosaukt no galvas, bet potēšanas pasē ir viss, kas ir vajadzīgs.”

Ja dzīvnieks inficējas ar leptospirozi, saslimt var arī cilvēks. No Latvijā reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem, gandrīz visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros.

Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem, mājdzīvniekiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem.

SPKC epidemioloģe Sigita Geida informē, ka: “Leptospirozes galvenais rezervuārs dabā, tātad, ir grauzēji, īpaši žurkas, peles, kas pārnēsā šo baktēriju un izdala ārējā vidē ar urīnu. Līdz ar to tā inficēšanās var notikt, veicot dažādus dārza darbus, gan saimniecības darbus, gan arī uzkopšanas darbus, pieņemsim, kaut kāda pagraba tīrīšana, ražas novākšana.”

Slimības simptomi cilvēkiem ir līdzīgi parastiem vīrusa saaukstēšanās gadījumiem, kas rudens laikā ir aktuāli, līdz ar to sākotnēji saslimšanu pamanīt ir grūtāk. 

Slimību profilakses un kontroles centrā informē, ka līdz šim par saslimšanas gadījumiem ar leptospirozi, saņemti arī trīs ziņojumi par letālu iznākumu. Lai sevi pasargātu, speciālisti aicina ievērot vienkāršos higiēnas principus: roku mazgāšanu, augļu un dārzeņu mazgāšanu, kā arī ierobežot grauzēju populāciju savās mājās. Veterinārārsti atgādina arī par mājdzīvnieku vakcināciju.