Liepājā aktualizē jaunatnes darbinieku profesijas izaicinājumus

Ir pagājis gads kopš ir ieviests jaunatnes darbinieka profesijas standarts, taču joprojām tiek meklēts risinājums, kā šo darbu padarīt atzītāku, stiprinot un nodrošinot darbinieku lomu sabiedrībā, lai viņi varētu pilnvērtīgāk strādāt ar jauniešiem. Aizvadītajā nedēļas nogalē jauniešu iespēju festivālā “Kopums” / “Mad Liepāja” praktiskās darbnīcas laikā akcentēja jaunatnes darbinieku profesijas nozīmīgumu un aktualizēja tās izaicinājumus.

Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar jaunatnes jomas ekspertiem darbnīcā apsprieda jaunatnes darbinieku profesijas attīstību un izglītības iespējas. Jaunatnes darbinieku darbs nav ideāls – viņiem paralēli darbam ar jauniešiem ir jāveic saimnieciskie darbi, piemēram, grīdu mazgāšana vai zvanīšana jumiķim par cauriem jumtiem, tā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte Renāte Mencendorfa, piebilstot, ka to būtu jārisina Jauniešu centra vadītājiem, un jāļauj jaunatnes darbiniekiem pievērsties jauniešiem.

Renāte Mencendorfa, Vecākā eksperte Izglītības un zinātnes ministrijā: “Mēs vienkārši gribam uzsvērt, ka jaunatnes darbinieks ir tikpat īsta un nozīmīga profesija kā skolotājs, un jaunatnes darbiniekam ir jāstrādā ar jauniešiem, nevis jārisina vēl kaut kādi citi uzdevumi, kuram kādam varbūt nebija resursi vai laika.”

Mencendorfa uzsver, ka jauniešu darbinieku aktualitāte ir nepieciešama sabiedrībā, spiežot fokusu uz neformālo izglītību – ko jaunieši prot un ko paši vēlas darīt. Eksperte norāda, ka darbs ar jaunatni ir saistīts ar līdzdalību, aktīvu pilsoniskumu, kā arī ar kritiskām pilsoņa zināšanām un prasmēm.

Šobrīd arī top izmaiņas Jaunatnes likumā, kur arī tiks iekļauta jaunatnes darbinieka definīcija, jo šobrīd ir tikai jaunatnes speciālistu definīcija.

Laura Bičkovska, Latvijas jaunatnes darbinieku asociācijas valdes locekle: “Jaunatnes darbinieks, manuprāt, ir tāds supervaronis, kas dara visu ko. Viņš jauniešiem ir kā atbalsta persona, gan kā mentors, gan kā skolotājs, treneris – dažreiz pat vecāku vietā. Jaunatnes darbiniekam ir jāspēj sevī iemiesot elka statusu jauniešiem. Teiksim tā, ja jaunatnes darbinieks strādā jauniešu centrā, jaunieši jau neiet uz centra telpām, bet pie cilvēkiem. Jauniešiem ir vajadzīgas attiecības ar jaunatnes darbinieku.”

Latvijas jaunatnes darbinieku asociācijas valdes locekle Laura Bičkovska atzīst, ka ikdienas lielākais izaicinājums ir panākt lēmumu pieņēmēju atbalstu jaunatnes jomas papildfinansējumam. Lai arī jaunatnes darbinieki ir gatavi daudz darīt – bez atbilstoša finansējuma daudzas ieceres nav iespējas īstenot.

Laura Bičkovska, Latvijas jaunatnes darbinieku asociācijas valdes locekle: “No Latvijas jaunatnes darbinieku asociācijas ir svarīgi apvienoties, būt visiem ar vienotu  izpratni par to, kas tad īsti ir šī profesija un par ko mēs pastāvam. Mēs arī daudz šajā festivālā runājām par to, kā mēs kā jaunatnes darbinieki varam pašatzīt paši sevi, jo mēs cīnāmies, lai mūs politiski atzītu, lai sociāli sabiedrībā mūs atzītu.”

Foto: TV Kurzeme

Olaines novada pašvaldības mobilais jaunatnes darbinieks Arturs Pīlacis atzīst, ka viena no problēmām jaunatnes darbā varētu būt nepietiekama jauniešu ieinteresētība dažos projektos, taču tajā pašā laikā citi projekti jauniešus uzrunājot vairāk.

Arturs Pīlacis, Mobilais jaunatnes darbinieks Olaines novada pašvaldībā: “Mēs no Olaines esam atbraukuši veseli 20 jaunieši, kas man ir diezgan liels patīkams šoks, ka jaunieši tiešām vēlās doties uz kaut kurieni – iepazīt Liepāju, gan aktivitātes, ko nodrošina gan valsts iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, un es tiešām esmu patīkami iepriecināts par to.”

Nākotnē iecerēti daudz plānu jaunatnes darbinieku profesionalizācijai, sadarbojoties ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un citiem nozares ekspertiem. Tāpat festivālā ”Kopums” /” Mad Liepāja” pirmās dienas noslēgumā paziņoja, ka 2026. gada Latvijas jauniešu galvaspilsētas titulu guva Rēzekne.