Liepājā atklātas jaunas Valsts probācijas dienesta telpas darbam ar bērniem un jauniešiem. Tās veidotas kā droša un uz uzticēšanos veicinoša vide – nevis tikai soda izpildei, bet sarunai un atbalstam. Telpu koncepcija izstrādāta, ieklausoties arī pašos jauniešos, kuri kādreiz paši bijuši dienesta redzeslokā. Valsts probācijas dienests uzsver – atbilstoša vide ir būtiska, lai palīdzētu jaunietim mainīt uzvedību un veidot ceļu uz pārmaiņām.
Liepājā šobrīd darbojas trīs Valsts probācijas dienesta nodaļas, un visas nesen piedzīvojušas telpu pārbūvi. Taču viena no tām – trešā nodaļa – ir īpaši pielāgota darbam ar bērniem un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam. Pirms jaunās ēkas iegūšanas probācijas darbiniekiem nācās strādāt, mainot lokācijas – šaurībā un saspiestībā, telpās, kas ar laiku vairs neatbilda darba vajadzībām.
“Šobrīd mēs baudām to, ko mēs tagad baudām. Ar atsevišķām klientu pieņemšanas kabīnēm, ar atsevišķām lielām telpām programmu vadīšanai, saviem kabinetiem, ventilāciju, kas nav mazsvarīgi,” stāsta Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības Liepājas 2. nodaļas vadītāja Žanna Roga.
Liepājas trešā nodaļa, kas specializējas darbā ar jauniešiem, izveidota pagājušā gada martā un ir pēdējā vieta, kur jaunietis nonāk soda izpildes sistēmā. Bieži – ar neziņu, kas viņu sagaida.
Briāna Baltgalve, Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības Liepājas 3. nodaļas vadītāja: “Jaunieši ir tā kategorija, kas atgriežas visbiežāk. Tā ir draugu ietekme, bieži vien, ko viņi nemaina, jo viņi jūtas piederīgi šai savai grupai, līdz ar to šī draugu ietekme ir ļoti liela.”
Ideja par telpu izveidi jauniešiem tika attīstīta Tieslietu ministrijas rīkotajā inovāciju sprintā, kur mentoru vadībā no pērnā gada maija līdz septembrim tapa šādu telpu koncepts. Lai saprastu, kādai jābūt videi darbam ar jauniešiem, tika veiktas vairākas aptaujas, kurās paši dienesta redzeslokā esošie jaunieši izteica savu viedokli – gan par esošajām sarunu telpām, gan par to, kādas tās viņi vēlētos redzēt.
“Viņi gribētu, lai ir mīkstās mēbeles, lai telpas ir gaišas. Lai telpās ir zaļie augi. Lai ir tāda brīvāka atmosfēra. Daudzi teica, ka gribētu, lai ir konfektes un cepumi uz galda, būtu labi, ja būtu tēja,” skaidro Briāna Baltgalve. “Jo arī tad, kad viņi ienāk, it sevišķi, uz programmu, tad var redzēt, kuri pirmie ienāk, tie vēlas ieņemt tās vietiņas tajos mīkstajos krēslos, un tad kādam arī tie pelēkie krēsliņi paliek. Nu, tāda brīvāka atmosfēra ir.”
Ineta Kēla, Valsts probācijas dienesta Kurzemes reģiona teritoriālās struktūrvienības vadītāja: “Pēc noslodzes mērot, nebūtu nepieciešamība radīt atsevišķu nodaļu, bet visās nodaļās varētu šādā konceptā aprīkot sarunu telpas. Jo dažkārt jaunietim valsts iestādēs, iedomājaties, ka viņš ir izgājis policiju, prokuratūru, dažs tiesu, un ja viņš atnāk pie mums un ja atkal ir tā ļoti striktā vide, tāda atvērtā vide, man liekas, palīdz mainīties.”
Šobrīd Liepājā probācijas uzraudzībā ir ap 50 bērnu un jauniešu, kuriem tiek sniegts atbalsts gan individuālās sarunās, gan grupu programmās.
Valsts probācijas dienestā strādā vairāk nekā 100 speciālisti, kuri ir īpaši sagatavoti darbam ar bērniem un jauniešiem. Pagājušajā gadā Valsts probācijas dienesta speciālisti strādāja ar vairāk nekā 3700 bērniem un jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, kas ir 25% no kopējā probācijas klientu skaita.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |



