Liepājā piemin pulkvedi Oskaru Kalpaku

Liepājas Ziemeļu kapsētā šopēcpusdien notika tradicionālais piemiņas pasākums, lai cildinātu tieši šajā datumā pirms 106 gadiem kaujā kritušā pulkveža Oskara Kalpaka veikumu Latvijas bruņoto spēku veidošanā, Latvijas valsts tapšanā un nosargāšanā. Liepājā šos piemiņas pasākumus rīko ik gadu, jo Liepājas Ziemeļu kapi bija Kalpaka pirmā atdusas vieta un šajā pašā vietā 20 gadus pēc viņa nāves atklāja arī viņam veltītu piemiņas monumentu. 

Pulkvedis Kalpaks ierakstīts Latvijas vēsturē kā valstiskuma un neatkarības cīņu simbols. Īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas tās neatkarība tika apdraudēta. 1918. gada 31. decembrī gluži vai bezcerīgā situācijā Kalpaks uzņēmās latviešu nacionālā karaspēka pirmo vienību izveidi un komandēšanu, vadīja grūto atkāpšanos no Rīgas līdz Ventai, izcīnīja ar savu bataljonu pirmās uzvaras kaujās pret lieliniekiem, līdz 1919. gada 6. martā, pārpratuma kaujā pie “Airīšu” mājām, krita.

Arī jaunsardze Elīna Mieze uzsver, ka Oskars Kalpaks vienmēr būs mums nozīmīgs: “Tāpat arī mēs šeit katru gadu viņu pieminam, un ne velti arī ielas, skolas un tilti ir viņa vārdā – par to vien ir vērts padomāt,” viņa uzsver.

1919.gada 6. marta notikumi ziemeļos no “Airīšu” mājām vēl arvien ir vieni no mīklainākajiem un pretrunīgāk vērtētajiem Neatkarības kara vēsturē. Oskars Kalpaks un vēl trīs virsnieki krita no tā laika latviešu sabiedroto – vācu Dzelzs divīzijas – karavīru raidītajām lodēm. Vēlāk šis fakts raisījis aizdomas, ka viņa nāve varēja būt labi izplānota slepkavība. Latvijas valsts savas armijas pulkvedim pēc nāves piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu. Kalpaku 11. martā apglabāja Liepājā un vēlāk pārapbedīja dzimtas kapos Meirānos. 1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Kalpaka piemiņas vieta, pie kuras ik gadus liepājnieki, NBS karavīri, zemessargi un jaunsargi godina viņa piemiņu.

“Vieni cildina kā pirmo latviešu vienību komandieri, otri atkal domā – ka tas bija 100 gadus atpakaļ, un kas tas bija? Tā bija varonība. Un varonība ne jau tāpēc, ka viņš gāja ar plinti vai tamdēļ, ka viņš veda savus vīrus personīgi uzbrukumā.”

Pulkvedis Oskars Kalpaks komandēja latviešu militārās vienības tikai divus mēnešus. Tomēr tie bija izšķirošie mēneši jaunās valsts pastāvēšanā, kad tās liktenis karājās mata galā. Tādēļ viņa veikums neapšaubāmi ir pelnījis piemiņu un visaugstāko vērtējumu. Liepājā Oskara Kalpaka vārdā nosaukts izgriežamais tilts pār Karostas kanālu, vidusskola, kā arī viena no garākajām pilsētas ielām, kurai  līdzās atrodas arī Ziemeļu kapsēta.