Liepājas nakts patversme sāk darboties ziemas režīmā

Liepājas nakts patversme ir pagaidu mājvieta krīzes situācijā nokļuvušajiem. Ikdienā šeit var uzturēties maksimāli 60 personas, pašreiz to ir vidēji 30, bet, tuvojoties aukstākiem laikapstākļiem, prognozējams, ka skaits pieaugs. Nemainīgi ir noteikumi, kas paredz, ka  netiek pieņemtas personas alkohola vai narkotisko vielu reibumā.

Egils ir pensionārs un otrās grupas invalīds, kurš līdz šim dzīvoja vienā no pilsētas sociālo dzīvokļu mājām, bet nenomaksātu rēķinu dēļ nācies no tās aiziet. Tagad viņš cer uz labāko – iespēju tuvākajā laikā atgriezties savā dzīvoklī, jo maksimālais uzturēšanās laiks patversmē ir 30 dienas.

“Mani izlika ārā un [šī bija] vienīgā vieta, kur es zināju, kur es varu, lai man nav uz ielas jāguļ. Tad es atnācu šeit, mani pieņēma. Es esmu laimīgs, ka mani pieņēma,” stāsta nakts patversmes iedzīvotājs Egils.

“Man nav neviena, ko vainot, es tik varu vainot alkoholu. Nemāku dzert, vai kā,” atzīst Egils.

Liepājas Sociālā dienesta nakts patversmes iemītnieku skaits ir mainīgs. Šeit tiek nodrošināta ne tikai gultasvieta, ēdināšana, bet arī sociālā darbinieka atbalsts.

“Arī tā ir viena no prasmēm, kas ir cilvēkam jāmāca, ka tās saistības, maksājumi, ir jāveic. Dzīvē mums jau nav nekādi bezmaksas pasākumi, ka mēs tagad dzīvosim un ne par ko nedomāsim. Šīs lietas patiesībā ir viens no uzdevumiem, kas jāveic,” norāda Liepājas Sociālā dienesta nakts patversmes vadītāja Ineta Šlisere.

Patversmes vadītāja atzīst – dzīve nešķiro un krīzes situācijā var nonākt ikviens. Gadījumi, kad patversmē nonāk nenomaksātu līgumsaistību dēļ, nav retums. Šogad novērots, ka ir vairāk klientu ar veselības problēmām, kuriem pēc izrakstīšanas no slimnīcas nav, kur atgriezties.

“Nakts patversme nav pastāvīga dzīvesvieta, kā varbūt sabiedrībā dažkārt domā, ka šeit cilvēks nāk un viņš šeit dzīvo. Mēs esam tiltiņš starp šo krīzi un palīdzību cilvēkam atgūties un nonākt pēc iespējas ātrāk savā dzīvē. Ir svarīgi, lai cilvēks atgriežas darba tirgū, lai viņš arī turpmāk risina savas lietas,” skaidro Šlisere.

Novērots, ka klienti izturas atbildīgāk pret veselību, un, meklējot patvērumu, ir jau sagatavojuši mediķa atzinumu, jo viena no prasībām patversmē ir plaušu rentgena rezultāti.

“Cilvēkiem arī savā starpā aiziet informācija, es pati pabrīnos par tām situācijām, kad cilvēks atnāk jau ar tām zīmēm. Un tad es domāju – kas varbūt labāks. Tas nozīmē, ka šis ir tas izglītojošais darbs, ko mēs esam novadījuši, iespējams, caur medijiem, caur pašvaldības mājaslapā pieejamo informāciju,” stāsta Šlisere.

Ziemā iedzīvotāju skaits pieaug, kā arī nereti tie tiek uzņemti ārpus noteiktā darbalaika. Pērn decembrī un janvārī dienā nācās uzņemt pat vairākus cilvēkus. Tomēr ne vienmēr 30 dienu laikā izdodas dzīves apstākļus sakārtot. Tad vienīgā vieta, kur lūgt patvērumu, ir fonda “Agape” patversme.

“Mēs ļoti labi zinām, ka tik ātri nevar nokārtot citas iespējas, un šeit ir tās iespējas, kamēr nav finanšu līdzekļi. Cilvēkiem ir iespēja būt visu cauru diennakti, jo, ja nakts patversmē no rīta jāatstāj telpas, tad šeit arī ēdināšana tiek nodrošināta, arī visa higiēnas puse,” stāsta fonda “Agape” sociālā darbiniece Līga Zvaigzne.

Patlaban šeit iespējams izmitināt 20 personas, bet ziemā plānots dubultot vietu skaitu, 20 klientiem nodrošinot pagaidu mājvietu topošajā rehabilitācijas centrā.