Strīdi starp arodbiedrību un darba devējiem turpinās arī pēc valdības apstiprināta likumprojekta “Grozījumi Darba likumā”, jo Latvijas darba devēju konfederācija vēlas panākt darba devējiem vēl labvēlīgākus nosacījumus. Piemēram, virsstundas darbiniekiem apmaksājot tikai 50 % apmērā nevis 100%, kā to pašreiz nosaka likums.
Pēc garām diskusijām, kurās piedalījās arī sadarbības partneri, valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā zināmi kopsaucēji ir panākti, tomēr darba devēji ar to nesamierinoties un cenšoties panākt sev tīkamākus noteikumus ar Ekonomikas ministrijas palīdzību.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Šajā gadījumā daudzi būtiski jautājumi tiek risināti uz darba ņēmēju, arodbiedrības biedru interešu viedokļa. Tai skaitā darba samaksas, tai skaitā sociālo garantiju un varbūt arī viņu tiesību rēķina.”
Pašreiz Darba likuma 110. pants paredz, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, kurš vismaz pusgadu ir arodbiedrības biedrs bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas.
Darba devēju ieskatā tā esot 20. gadsimta palieka, kādas neesot citās Eiropas valstīs. Turklāt tā uzliekot lieku finansiālu slogu un to varot pat uzskatīt par iejaukšanos uzņēmējdarbībā, skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
“Šī panta arhitektūra nosaka to, ka pie darbinieka atlaišanas, ja arodbiedrība nepiekrīt, darba devējam ir jāgriežas tiesā, lai mēģinātu atlaist darbinieku, kuram pat, iespējams, ir konstatēti pārkāpumi un nepilnības darbā. Pēc savu biedru aptaujāšanas mēs redzam, ka lielākā daļā gadījumu arodbiedrības nepiekrīt,” viņš uzsver.
Latvijas mežu nozares arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Rapa: “Mēs zinām no nozaru kolēģiem, gan no mūsu pieredzes, ka nekad nav bijis tā, ka mēs nepanāktu vienošanos ar darba devēju arī lielās, nopietnās krīzēs arī pie darbinieku atlaišanām un dažādu programmu apstādināšanas, ja tas apdraud uzņēmuma eksistenci.”
Vēl sāpīgāks ir jautājums par 100% virsstundu apmaksu, ko pašreiz paredz likums, bet darba devēji vēlas samazināt līdz 50%.
Kaspars Gorkšs: “Virsstundu regulējums Latvijā ir dārgs un neefektīvs. Ja mēs uzlabotu regulējumu, tas motivētu darba devēju korekti uzskaitīt nostrādātās virsstundas, gan darba ņēmējiem samaksāt vai saņemt atbilstošu atalgojumu nostrādātājam.”
Arodbiedrības skaidro, ka, samazinot virsstundu apmaksu, pieaugtu brīvo darba vietu skaits, jo, salīdzinot vidējās darba samaksas Baltijas valstīs un Polijā, Latvijā tās ir viszemākās un virsstundas ir kļuvušas par ikdienišķu lietu. Īpaši pasažieru pārvadājumos, kas gan arodbiedrības ieskatā nav pareizi.
LAKRS priekšsēdētāja Inga Vējiņa: “Nav, kas izbrauc reisos. Tā jau ir tā problēma, tāpēc tagad pateikt šoferiem, ka jūs tagad saņemsiet tikai 50%… Viņi aizies uz citu nozari, viņi aizies par kravas šoferiem strādāt, kur viņiem samaksās, un viņi citu naudu nopelnīs. Ja jūs gribat labu, laimīgu darbinieku, kurš nāk pie jums, iedvesmojas un ieguldās jūsu darba vidē, ir jāsamaksā atbilstošs atalgojums, un nevis ar virsstundām, tam atalgojumam jābūt par tekošajām darba stundām. Nevar tā būt, ka mēs pelnām ar virsstundām.”
Likumprojekts par grozījumiem Darba likumā vēl jāskata Saeimā. Kompromisu par virsstundu apmaksu arodbiedrība nevarot pieļaut un arī par koplīguma nosacījumiem un nākotni esot gatava pacīnīties.