Limbažu novada Galvenās bibliotēkas terasē atklāta izstāde “Mammu, es negribu karu!”. Tā atgādina – karš vienmēr ir vienāds: postošs. Izstādē satiekas dažādu laiku un tautu pieredze – poļu bērnu zīmējumi no Otrā pasaules kara laikiem un ukraiņu bērnu zīmējumi no šodienas kara realitātes. Izstāde tapusi sadarbībā ar Polijas vēstniecību Rīgā.
Izstāde “Mammu, es negribu karu!” Limbažu bibliotēkas terasē – bērnu skatījums uz kara realitāti dažādos laikos.
Polijas Republikas vēstniecības Rīgā vadītājs, pilnvarotais lietvedis Tomašs Serotičs uzsver: “Karš vienmēr ir viens un tas pats, kara traģēdija ir tieši tāda pati, kā tas droši vien bija viduslaikos, kā tas bija pirms gadsimtiem. Cilvēki joprojām atceras Otro pasaules karu, kas bija milzīga traģēdija, un mēs ticējām un joprojām ticam, ka necietīsim no tik lielas traģēdijas. Bet tagad Ukrainā mēs varam redzēt, ka šādas traģēdijas var atkārtoties.”
Diplomāts norāda, ka viņam ir svarīgi nodot vēstījumu: “Karš vienmēr ir ļaunums, un mums jādara viss iespējamais, lai to apturētu, jo cilvēku emocijas, īpaši bērnu emocijas, ir absolūti satriecošas. Mums jādara viss iespējamais, lai pasargātu viņus no šādām traģēdijām.”
Šobrīd karš notiek tepat Eiropā, un tā radītās emocijas jūtamas arī Latvijā dzīvojošo ukraiņu vidū. Izstādi apmeklēja arī Svetlana no Novogrodivkas Pokrovskas reģionā, kur notiek aktīva karadarbība. Viņas meita šobrīd ir frontē, un izstādes laikā Svetlana nespēj slēpt pārdzīvojumu: “Emocijas… Es to nevienam nenovēlētu, nevienam to piedzīvot. Emocijas ir briesmīgas. Īsi sakot – es gribu doties mājās. Ciemos ir labi, bet mājās ir labāk. Jebkurā gadījumā – gribu doties mājās.”
Izstāde “Mammu, es negribu karu!” Limbažu bibliotēkas terasē – bērnu skatījums uz kara realitāti dažādos laikos.
Limbažu novada Galvenā bibliotēka ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur šo izstādi iespējams apskatīt. Bibliotēkas direktore Elīna Lilenblate-Kleina norāda, ka šādas izstādes palīdz ne tikai atcerēties, bet arī uzrunāt sabiedrību brīdī, kad kara ziņas kļūst par ikdienas fonu.
“Manuprāt, izstādi izrādīt ir ļoti svarīgi, jo, kā zinām, karš Ukrainā notiek jau kopš 2022. gada. Tas ir ilgstošs laika periods, pie kā mēs varbūt kādā brīdī jau pierodam,” viņa saka. “Bet šādās izstādēs esot, šādus skatus atkal redzot, atmiņā paceļas jautājumi. Uzjundās jaunas emocijas, liek atkal domāt par šīm lietām, kas skar ģimenes, jebkura vecuma cilvēkus. Tas ir svarīgi – nepagurt un atbalstīt turpmāk Ukrainu. Mēs, kā iestāde, varam likt cilvēkiem atcerēties un piedomāt pie šīs negācijas, pie šīm negatīvajām lietām, kas notiek Ukrainā un citviet pasaulē.”
Izstāde vienlaikus atklāj vēsturisko kontekstu un izgaismo mūsdienu notikumu aktualitāti, ļaujot skatītājiem salīdzināt divu dažādu laikmetu bērnu pieredzes kara apstākļos. Tā veicina izpratni par kara sekām sabiedrībā un atgādina par nepieciešamību uzturēt mieru kā vērtību. Izstāde Limbažos apskatāma līdz 20. augustam.
Izstāde “Mammu, es negribu karu!” Limbažu bibliotēkas terasē – bērnu skatījums uz kara realitāti dažādos laikos.