Limbažos jauna mājvieta ziedoto lietu centram “Gūt var dodot”

Pirms astoņiem gadiem tā aizsākās kā aktīvu limbažnieču iniciatīva Ziemassvētku laikā sarūpēt dāvanas ģimenēm, kam klājas grūtāk. Toreiz gūtās emocijas bija mudinājums iesākto turpināt ne tikai svētku reizē, bet arī ikdienā, un tā Limbažos izveidojās biedrība “Gūt var dodot”, kas nodrošina ziedoto lietu centra darbu un citas labdarības aktivitātes.

“Mēs esam oficiālais “Paēdušai Latvijai” pārtikas izdales punkts, vienīgais Limbažu novadā. Mums ir arī apģērbi. Ar lielākām mantām arī – mēs organizējamies, ja mums ir iespēja aizvest, mēs aizvedam, ja ir iespēja atvest, atvedam. Tas viss mums sanāk dabiski un organiski,” saka biedrības pārstāve Baiba Kaļinka.

Nule biedrība ieguvusi jaunu mājvietu. Līdzšinējās telpas bija jāatstāj, jo ēku pārbūvēs, lai iekārtotu sociālos dzīvokļus. Veicot remontus un iekārtojoties, pārliecinājušies, cik daudz atsaucīgu un izpalīdzīgu cilvēku ir līdzās – dāvinājumos saņēmuši gan krāsas, gan kokmateriālus, vietējais uzņēmums pat izgatavojis biedrības logo.

Šīs telpas ir vien par dažiem kvadrātmetriem lielākas nekā līdzšinējās, tomēr izkārtojums ir ērtāks, tāpat arī vides pieejamība – te viegli iekļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iebraukt ar bērnu ratiņiem. Vecāka gadagājuma cilvēki un bērnu mammas arī ir vieni no biežākajiem centra apmeklētājiem.

Limbažniece Sandra Dzene stāsta, ka lielākoties meklē apģērbu bērniem: “Bērni izaug. Pārsvarā jau skolniekiem bikses, tās ātrāk novalkājas. Laba iespēja šeit, Limbažos. Te jau viņi vienmēr laipni. Ja kaut ko nevar atrast, tad atnāk un parāda. Ja kaut ko vēl vajag, kaut kas nav uzreiz, tad pasaka un, ja atnes kāds, tad noliek mums.”

Tāpat arī limbažniece Dženeta Burkēviča ir viena no regulārajām apmeklētājām: “Mēs ļoti bieži mēdzam nākt, šeit ir labas mantas, un tiešām liels paldies, ka ir tāda iespēja. Es vairāk nāku bērniem pēc drēbītēm un mantiņām, ļoti forši, ka ir, kur paņemt.”

Biedrībā atzīst – šo astoņu darba gadu laikā pieredzēts daudz kas, dzirdēti dažādi stāsti, un cilvēku, kam palīdzība nepieciešama, diemžēl mazāk nepaliek. Kopš pašiem pirmsākumiem “Gūt var dodot” darbojas limbažniece Kate Repina.

“Situācijas ir dažādas. Ja cilvēkam tā jau skaitās kā norma… Piemēram, ja mana mamma cep plātsmaizi 1. maijā, tātad mēs gadu gadiem cepam plātsmaizi 1. maijā. Ja viņi uzskata, ka viņiem pienākas, tad to mēs diemžēl nevaram mainīt. Bet ir ģimenes, kuras mainās. Mums piezvana – jūs ziedojāt, mēs gribam atdot tās mēbeles. Vai arī – šķīrās ģimene, mēs visu sarūpējām, un viņi mums piezvana pēc četriem gadiem un pasaka, ka viņi atdos plīti, kuru mēs iedevām. Tā kā ir arī tādi veiksmes stāsti. Un arī bērni, kurus es redzu, kas ir izauguši. Kad tu zini, ka tas bērns ir braukājis uz sacensībām, un tu viņam to sporta somu esi krāmējis, un tagad tā jau ir pieaugusi sieviete,” stāsta Kate Repina.

Ziedoto lietu centrā allaž aktuāli ir vīriešu apģērbi un apavi, tāpat arī bērnu apģērbi, pieprasījums ir pēc bērnu ratiem, gultām, rotaļlietām, saimniecības precēm. Ja kādam ir konkrēta vajadzība un šīs lietas centrā nav, talkā tiek ņemti sociālie tīkli.

Tāpat šo gadu laikā biedrība rīkojusi arī aktivitātes bērniem – ekskursijas, svētku pasākumus. Ir izveidojusies sadarbība ar citām labdarības organizācijām, īstenoti projekti līdzekļu piesaistei.