Līvbērzes pamatskolas mazpulcēni pēta savu dzimtu stāstus

Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, Dobeles novada Bērzes pagastā, Kārļa Ulmaņa piemiņas  muzejā “Pikšas”, notika pasākums “Es, mana dzimta, Latvija!”, kurā Jelgavas novada Līvbērzes pamatskolas mazpulcēni prezentēja pavasarī uzsāktā projekta rezultātus. Visu šo laiku bērni vāca materiālus, iztaujāja savus tuviniekus un pētīja savas dzimtas saknes. Ieguldītais darbs ir nesis panākumus — vairāku skolēnu veikums guvis atzinību, un jaunie pētnieki apņēmušies turpināt dzimtas stāstu izzināšanu arī turpmāk. 

Viena no Līvbērzes pamatskolas Mazpulku dalībniecēm ir Amēlija Anna Veidmane, kura pētīja savas vecvecvecmāmiņas dzīves stāstu. Viss sākās ar nejaušu atradumu – mamma ieteikusi ieskatīties kādā senā bībelē, kas meiteni aizrāva un mudināja sākt pētīt savas saknes.

“Es jutos ļoti forši, jo es vairāk uzzināju par savas dzimtas koku un par dzimtas vēsturi. Šī bībele piederēja manas vecmāmiņas vecmammai. Tur bija senā druka un es mēģināju dažus vārdus izlasīt – sanāca, bet dažus nē. Tad es jautāju vecmammai, lai viņa pastāsta kaut ko par bībeli. Es atklāju, ka bībele piederēja manas vecmāmiņas vecmammai, un tur vēl bija rakstīts, kad kāds to ir dāvinājis, un tad mēs safotografējām un bildes ar skolotāju aizsūtījām uz Jelgavas zinātnisko bibliotēku, ” par pētīšanas procesu stāsta Līvbērzes pamatskolas Mazpulku dalībniece Amēlija Anna Veidmane.

Amēlija Anna atklāj, ka līdzās senajai bībelei atradusi arī piemiņas lādīti, kurā glabājušies avīžu izgriezumi un piemiņas zīmes. Tie atklājuši informāciju par viņas vecvecvecmāmiņas darba gaitām. Muzeja speciālisti norāda – šādas aktivitātes ne tikai sagādā prieku jaunajiem pētniekiem, bet arī iedvesmo iesaistīties citus.

Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” vadītāja Elva Svalpe: “Galvenais jau ir izveidot kontaktu, atjaunot kontaktu starp paaudzēm. Mēs netieši mudinām jauniešus – runājiet ar saviem vecākiem, runājiet ar saviem vecvecākiem. Uzziniet, kas viņiem ir bijis svarīgi, jo tas jau arī ar laiku mums kļūst svarīgi. Un galvenais ir parunāt ar tiem cilvēkiem, kamēr mēs varam, jo parasti gribēšana ar viņiem runāt ir tad, kad mēs diemžēl ar viņiem vairs nespējam parunāt.”

“Mēs visi nākam no pagātnes. Mēs nevaram būt tā nokrituši no kaut kurienes bez mūsu senču saknēm, un papētot tās saknes, varam saprast, cik mēs ļoti esam saistīti ar vēsturi. Ka mēs nevaram to visu, kas ir bijis pagātnē, paslaucīt zem tepiķa un dzīvot tikai tagadnē,” uzsver Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” nodaļas speciāliste pētnieciskajā darbā Baiba Pole.

Projekts “Manas dzimtas stāsts” ir turpinājums pērn aizsāktajam projektam “Manas dzimtas mājas”, ko muzejs īsteno kopā ar biedrību “Latvijas Mazpulki”. Mērķis ir mudināt bērnus vairāk izzināt savu senču likteņstāstus un dzimtu vēsturi.

Baiba Pole: “Cerot, ka viņi atradīs kaut ko jaunu savā dzimtā. Ne tikai mājas, bet arī dažādas interesantas lietas, jo daudziem nemaz tādu dzimtas māju nav. Ir arī tādi stāsti, kur dzimtas māju vietā ir labi ja liels dižkoks, kurš nosaukts dzimtas māju vārdā.”

Pasākuma noslēgumā Līvbērzes pamatskolas mazpulcēni dalījās savos atmiņu stāstos, un ieskandinot Latvijas dzimšanas dienu baudīja svētku kliņģeri,  gatavoja svētku piespraudes Latvijai, kā arī nolika piemiņas svecītes un ziedus pie viena no Latvijas valsts izveidotājiem, Kārļa Ulmaņa, pieminekļa.