Ukrainā jau vairāk nekā trīs gadus Krievijas karaspēks ik dienu iznīcina infrastruktūru un nogalina iedzīvotājus. Tomēr kā liecina Latvijas universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes jaunākā veiktā aptauja, Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo atbalsts Ukrainai ir nevis palielinājies, bet samazinājies. Vairāk nekā 60 % respondentu uzskata, ka, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā, drošāk savu viedokli publiski nepaust.
Pēc 2022. gada 24. februāra, atbalstot Ukrainu un parādot savu nostāju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijā tika pieņemti dažādi lēmumi, kas nebija pa prātam daudziem rusofoniem jeb krievvalodīgajiem. No pilsētu laukumiem pazuda padomju ideoloģiju atbalstošie pieminekļi, lielāka uzmanība tika pievērsta latviešu valodas ienākšanai publiskajā telpā, bet krievu valoda pilnībā izskausta no mācību iestādēm. Slēgti arī kādreiz populārie Krievijas televīzijas kanāli.
Tomēr rusofono jeb Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, atšķirībā no latviešiem, tas nelika nosliekties par labu Ukrainas atbalstam. Latvijas universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) veiktie aptaujas dati liecina, ka atbalsts Ukrainai esot samazinājies. No 1034 respondentiem tikai 18% ir Ukrainas pusē.
Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Jānis Juzefovičs: “Tas, ko mēs redzam, ka Krievijas mediju lietojums tiešā, nepastarpinātā veidā – ieslēdzot Krievijas televīzijas kanālus vai ziņu portālus, ir mazinājies. Vienlaikus jāpatur parātā, ka aptauju datos mēs redzam, ka apmēram 1/3 daļa krievvalodīgo saka, ka viņi ir vai nu atraduši iespēju piekļūt bloķētajiem Krievijas kanāliem, vai arī kaut kādā citādākā veidā uzzina Krievijas oficiālo pozīciju.”
Stāsta Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Jānis Juzefovičs: “To mēs redzējām jau pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, tā tendence ir saglabājusies, un tas ir būtiski. Un otra lieta – mēs varētu tā kā gaidīt, ka, slēdzot piekļuvi Krievijas oficiālajiem kanāliem, palielināsies interese par nacionālajiem medijiem, bet tas īsti nav noticis. Vismaz, ja mēs domājam par tādu regulāru nacionālo mediju lietošanu, tur tādu izmaiņu nav.”
ReTV
Šādi pētījumi tiekot regulāri veikti jau kopš 2019. gada, bet pirmoreiz aptaujā iekļauts arī jautājums par pašcenzūru. Te nu atklājies, ka jautājumi par karu Ukrainā ir sensitīva tēma, par kuru krievvalodīgie savu viedokli baidoties paust, īpaši, ja tas atšķiras no valsts paustās nostājas.
Latvijas universitātes pētniece Oksana Žabko: “Principā tiek uzskatīts, ka, ja mans viedoklis atšķiras no citu cilvēku viedokļa, gan drošības apsvērumu dēļ nav labi to skaidri paust, gan tas, ka es palieku pie sava viedokļa, tad bieži vien cilvēki piekrīt, ka viņi neizvēlas to teikt. Tas ietekmē situāciju tādā ziņā, ka mēs patiesībā īsti nezinām, kas notiek sabiedrībā. Zināmā mērā tas arī veicina šķelšanos. Ja mēs sāktu sarunāties, tad varbūt izrādītos, ka mēs domājam līdzīgāk, nekā mums šķiet, un tas, protams, apdraud vispār mūsu sabiedrības drošību.”
Jāpiebilst, ka Latvijas krievvalodīgo iesaistīšanās politikā allaž bijusi zemāka nekā latviešu, bet pēc 2022. gada šī plaisa ir tikai palielinājusies, jo politiskā sistēma, viņuprāt, praktiski neļauj ietekmēt politiku. Apkopojot aptaujas rezultātus, pētnieki secinājuši, ka radikālas politiskās līdzdalības izpausmes gan esot maz ticamas, jo vardarbīgus protestus rusofonā kopiena neuzskatot par ietekmīgiem Latvijas politikas ietekmēšanā.