Ludzā atjaunots gadiem neizmantots 11 metru kāpšanas tornis

Jaunsardzes centra 2. novada pārvaldes teritorijā, Stroda ielā 12, Ludzā, atklāja atjaunoto 11 metrus augsto kāpšanas sienu, kura vairākus gadus bija neizmantota. Kāpšanas siena nodrošinās jaunsargiem iespēju pilnveidot kāpšanas un citas praktiskās iemaņas, kā arī attīstīt fizisko sagatavotību, izturību un spēku. 

Jaunsardzes centrs, pārņemot torni savā bilancē, varēja sākt ieguldīt līdzekļus tā atjaunošanā. Lai sakārtotu visas nepieciešamās formalitātes un paveiktu atjaunošanas darbus, bija nepieciešams aptuveni pusotrs gads. 

“Vidi bojājošs infrastruktūras objekts, kurš stāvēja bez pielietojuma, ir tagad atdzīvināts un pieejams gan jaunsargiem, gan, es ceru, arī Ludzas iedzīvotājiem, jauniem vai veciem,” saka pulkvedis, Jaunsardzes centra direktors Valts Āboliņš.

Latgales reģionālās televīzijas foto

Būtisku ieguldījumu Jaunsardzes attīstībā sniedzis Kanādas latvietis Guntis Liepiņš, ziedojot Jaunsardzes centram 100 tūkstošus eiro. Par šiem līdzekļiem tika nofinansēta daļa no kāpšanas torņa atjaunošanas darbiem. 

“Mēs izrāvām visus vairogus nost, urbām caurumus vītnēs, lai aizķeres varētu pieskrūvēt. Aizķeres pastiprinājām, viss savstarpēji staigāja. Vienkārši uzlabojām, pastiprinājām un izdarījām tā, lai var kāpt,” stāsta SIA “MURUS” valdes priekšsēdētājs Normunds Reinbergs. 

Latgales reģionālās televīzijas foto

Kāpšanas torni pirmie izmēģināja jaunsargi no Rēzeknes, Ilūkstes, Jēkabpils un Daugavpils, jau atklāšanas dienā apgūstot kāpšanas prasmes un praktiskās iemaņas. 

“Ļoti forša fiziskā aktivitāte. Labi sajutu rokas. Noteikti tur ir dažādi stiprumi. Viena trase vieglāka, viena grūtāka. Visgrūtākā, es laikam teiktu, ir šī labā, jo tur sliktāk satvērienu dabūt, bet otrā pusē ir nedaudz vieglāka,”  stāsta jaunsargs no Rēzeknes Augusts Meldris.

“Nebija tā, ka būtu ļoti grūti, ja es neuzrāptos augšā, bet tā kā es to izdarīju, es domāju, ka tā bija vidējās grūtības pakāpe. Man ļoti patīk fiziskas aktivitātes arī ikdienā, tāpēc es noteikti nāktu uz šejieni vēlreiz un trenētos arī ikdienā, ja būtu iespēja,” dalās pieredzē jaunsardze no Rēzeknes Ilva Krievāne.

Latgales reģionālās televīzijas foto

 “Tāpat kā jau jebkuros sporta veidos, sākums ir sagatavošanās, mentālā noturība, augstuma pārvarēšana, fiziskā sagatavotība pirkstos, rokās, kājās. Viss tas veido to psiholoģisko noturību, protams, arī saistīto,” stāsta Jaunsardzes centra otrās novada pārvaldes vadītājs Edmunds Zelenovs.

Arī jaunieši atzīst, ka tornis ir nozīmīgs papildinājums, kā stiprināt un papildināt savas prasmes.

“Nu noteikti tās būs fizikālās prasmes, tāpēc, ka sanāk, mēs rāpjamies augšā gan ar rokām, gan ar kājām, tas attīsta visu kermeni. Vēl varētu būt, ka tā ir sīkā motorika. Un vienkārši, protams, arī logiskā domāšana, jo tu pats domā, kur būtu labāk aizķerties, lai nenokrist lejā,” stāsta  jaunsardze no Rēzeknes Ilva Krievāne.

“Es līdz augšai kāpu divas reizes pa vienu no grūtākajām trasēm, kuru nevarēja pat lielie pāriet, bet es varēju. Un vienu, kuru arī visi jau varēja pāriet. Bija ļoti pat grūti, bet man jau ir ļoti liela pieredze, jo manam tētim pašam ir tāda siena, augstumā tikai trīs metri, bet garumā ļoti liela,” stāsta Justīne, kura arī izmēgināja kāpšanas torni. 

“Es vienmēr postulēju trīs saukļus, ka interešu izglītībai ir jābūt interesantai. Tāda viņa ir tiem, kam interesē kāpt un sevi gatavot alpīnismam, tad šeit ir šī iespēja. Drošībai ir jābūt drošai, tad ir vienmēr jābūt klāt apmācītam instruktoram. Protams, ka bez instruktora neviens tā sienā nedrīkst kāpt. Trešais ir, tradīcijām ir jābūt tradicionālām. Ja mēs ieviešam ap šo torni kaut kādas tradīcijas – sacensības starp jaunsargiem vait jaunsargu nodaļām, tad siena dzīvos un būs vienmēr izmantota, “ stāsta pulkvedis, Jaunsardzes centra direktors Valts Āboliņš.

Lai izmantotu atjaunoto kāpšanas sienu, Jaunsardzes dalībnieki aicināti vērsties pie saviem instruktoriem, vienoties par norises laiku un nokļūšanu līdz kāpšanas tornim. Nodarbības vadīs tam īpaši sagatavoti instruktori.