75 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai mainītos paaudzes, valstis un arī paši iemesli, kāpēc latvieši dzīvo ārpus Latvijas. Kā šodien saglabāt piederības sajūtu Latvijai, īpaši jauniešu vidū, un kāda loma tajā ir valodai un latviešu kopienām? Eiropas Latviešu apvienība savu 75 gadu jubileju atzīmē, raugoties ne tikai pagātnē, bet arī uz latvietības nākotni Eiropā.
Eiropas Latviešu apvienība ir jumta organizācija latviešu kopienām Eiropā – šobrīd tā apvieno 30 organizācijas 19 valstīs, taču tās pirmsākumi meklējami pirms 75 gadiem, kad galvenais uzdevums bija uzturēt dzīvu Latvijas neatkarības ideju. Tagad apvienības mērķi ir citi – stiprināt latvietību, kopienas un saikni ar Latviju, teic Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājas vietniece Justīne Krēsliņa: “Es domāju, ka tās ir divas kājas vai divas rokas. Viena roka vai kāja ir diasporā, kas ir mūsu darbības lauciņš — uzklausīt, kādas ir vajadzības, kas šobrīd tur notiek, kas ir aktuāls. No otras puses otra kāja vai roka mums šobrīd atrodas Latvijā, kur pēc diasporas likuma diaspora ir neatņemama Latvijas sastāvdaļa. Un tādēļ visu laiku jādomā, kā šo diasporu, kas ir Eiropā, Latvijā vislabāk atskaņot, atbalstot un ieaudzēt.”
Gadu gaitā mainījušies arī iemesli, kāpēc tautieši dzīvo ārpus Latvijas. Līdz ar to mainās pati diaspora un jautājumi, kas tai svarīgi.
Latviesi.com foto
“Pilnīgi, pilnīgi jauna paaudze veidojās, un viņi grib ieņemt savu vietu. Tie ir cilvēki, kuri nekad nav redzējuši vai piedzīvojuši padomju mantojumu. Tie ir cilvēki, kas dodas brīvā Eiropas kustībā uz vienu, diviem, triem gadiem, no vienas valsts uz otru,” stāsta Eiropas Latviešu apvienība priekšsēdētājas vietniece Justīne Krēsliņa.
Par to, kāda ir latvietības nākotne ārpus Latvijas un kā stiprināt jauniešu piederības sajūtu, šajās dienās notika divas diskusijas. Tieši šādas iespējas satikties, sarunāties un būt kopā ir viena no Eiropas Latviešu apvienības lomām. To uzsver arī Sabīne, kura pēc pieciem Dānijā pavadītiem studiju gadiem atgriezusies Latvijā – viņas pieredzē iespēja klātienē satikt citus latviešus bijusi īpaši svarīga.
Organizācijas “Eiropas jaunieši” valdes priekšsēdētāja Sabīne Irbe: “Man tieši vajadzēja to piederības sajūtu atrast starp saviem vienaudžiem. Un, tieši esot ārzemēs, tu saproti, ka tu aizvien vairāk runā angliski. Zvanot mammai, tu jau meklē vārdus latviešu valodā, kas vispār man kā cilvēkam, kurš bija uzaudzis ar latviešu grāmatām, ar rakstnieku aicinājumu, likās: Ak, Dievs, es zaudēju valodu. Un tas mani aizdzina tiešām meklēt vietu, kur es varu būt ārzemēs, bet tai pat laikā varu arī to piederības sajūtu uzturēt un to latvietību stiprināt.”
Latviesi.com foto
Runājot par latvietības saglabāšanu, diskusiju dalībnieki atkal un atkal atgriezās pie viena – valodas. Tieši tā tiek uzsvērta kā viens no būtiskākajiem pamatiem, lai, arī dzīvojot ārpus Latvijas, saglabātu saikni ar savu valsti un kultūru.
Ligita Zariņa, kura 20 gadus dzīvoja ārpus Latvijas, atzīst: “Ir ģimenes, kas aizbrauc un vairs negrib nekādas saiknes ar Latviju. Bet ir jāsaprot, ka bērni un varbūt pat mazbērni, ka viņiem nebūs tā jūsu pieredze, ģimenes. Un viņiem būs svarīgi, ka ir valoda, kas ir viens no pamatinstrumentiem, atgriežoties Latvijā. Spēja saprasties ar cilvēkiem. Tas ir viens no pamatiem – valoda noteikti un kultūra.”
Svētdien ievēlēta arī jaunā apvienības vadība nākamajiem diviem gadiem. Par priekšsēdētāju kļuvusi Ilga Švāne no Norvēģijas, bet priekšsēdētājas vietnieces amatā turpinās darbu iepriekšējā vadītāja Justīne Krēsliņa.
 |
Projektu "Strādā Latvijai - diasporas cilvēkstāstu un aktualitāšu atspoguļošana Latvijā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latviesi.com". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |