Pirms vēlēšanām un ikdienas ziņās mēs nepārtraukti dzirdam visdažādākos paziņojumus un runas. Taču spēja ar vārdiem mainīt cilvēku domas ir sena māksla. Valmieras Integrētajā bibliotēkā pētnieki skaidroja, kā publiskā runa darbojās viduslaikos un ko no tā varam mācīties šodien.
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas profesors Andris Levāns uzver, ka pētniecībā uzmanība tiek vērsta uz mūsu reģiona vēsturisko mantojumu: “Mēs koncentrējamies galvenokārt šajā projektā uz viduslaiku Livoniju, tas ir, vēsturiskās Latvijas un Igaunijas teritorijas, ja mēs skatītos no šodienas perspektīvas. Un, tik tiešām, mēs strādājam ar tādu ļoti neparastu fenomenu kā publiskā runa. Publiskās runas mums ir ļoti, ļoti daudz visapkārt. Ja mēs šodien jebkuru mediju lietojam, vai tas būtu sākot ar TikTok un beidzot ar jebkuru no mūsu institūcijām, vai vēl jo vairāk, ja mēs šodien esam vēlēšanu priekšvakarā, tad ir ļoti daudz publiskās runas visapkārt.”
Pētnieki uzsver – lai izprastu šodienas norises un saprastu, kāpēc sabiedrībā tiek pieņemti noteikti lēmumi, ir jāskatās pagātnē. Publiskajai runai ir gadu simtiem ilga evolūcija, un mūsdienu paņēmieni balstās senās tradīcijās.
Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece Liene Rokpelne skaidro: “Un nav jau tā, ka publiskā runa ir kaut kas jauns 21. gadsimtā radīts. Vienkārši 20., 21. gadsimtā to ir vieglāk konstatēt, jo ir operatori, kuri to ieraksta, ja, ir audiovizuālie materiāli, kuri tos spēj izmantot. Savukārt tas, kas ir noticis senāk jau nav, nav tā, ka 21. gadsimtā kāds izdomāja publisko runu. Nē, nebūt nē. Tas nāk no antīkās pasaules jau, un, un tas ir attīstījies, un vienkārši viduslaikos tas ieņēma un jau pārgāja citā līmenī.”
Analizējot 14. līdz 16. gadsimta dokumentus, zinātnieki atklāj, ka tolaik izmantotie ietekmēšanas mehānismi ir pārsteidzoši līdzīgi mūsdienu politiķu retorikai. Viena no iedarbīgākajām metodēm visos laikos bijusi apdraudējuma un nedrošības sajūtas radīšana.
Par šīs metodes vēsturiskajām saknēm Levāns norāda: “Tad apdraudējuma retorika ir viens ļoti spēcīgs elements, kas publiskajās runās tiek izmantots, sākot no antīkās pasaules, respektīvi, senās Romas Senāta, piemēram, līdz pat Livonijas Landtāgam un līdz pat šodienai. Kas ar apdraudējumu ir domāts? Tās var būt ļoti dažādas iekšēja apdraudējuma formas. Nu, piemēram, mums viss ir slikti, ekonomika ir galīgi sagrauta, un vainīgie ir tie un tie, lai vainīgie netiek nosaukti vārdā. Un tad, protams, bieži vien arī dažādas sazvērestības teorijas, inkriminācijas un tā tālāk, tajā spēlē lomu. Tātad mērķis ir kāds — radīt šo baiļu vai nedrošības sajūtu, kas padara kaut kādu sabiedrības daļu manipulējamu.”
Savukārt Rokpelne piebilst, ka oratori bieži vien mērķtiecīgi izmanto arī klausītāju emocijas un saites: “Šie ir tie publiskās runas, tā saucamie oratorikas principi, paņēmieni, kurā cilvēks izvēlas mērķa auditoriju, viņš runā viņiem saprotamā valodā, ar viņiem saprotamiem piemēriem, spekulē un spēlē uz kaut kādām jūtām, ļoti. Un, un, ja kāds vēl neuzklausa un nesaprot, par ko tad ir runa, spēlē arī uz kaut kādām tādām ciešām saiknēm, radniecība. Piemēram, vai arī, manā gadījumā, Hanzas tirgotāji, nu, tad ar citiem tirgotājiem, redziet, kā šis process, šis ietekmē arī jūs, jo jūs nevarat brīvi tirgoties, piemēram.”
Lai gan senie teksti savu viltību un mehānismu dēļ brīžiem šķiet ļoti mūsdienīgi, pētnieki tomēr norāda, ka gadsimtu gaitā pati runas struktūra un valoda ir kļuvusi krietni vienkāršāka.
Vērtējot mūsdienu un vēsturisko runu atšķirības, Levāns saka: “Es uzdrošināšos teikt, ka noteikti ļoti, ļoti retos gadījumos, jo pārsvarā šodien tās ir, varētu teikt, ļoti vienkāršas, es pat teiktu, brutalizētas runas ar ļoti, caurskatāmiem šiem mērķiem un nolūkiem. Savukārt senākos laikos cilvēki, teiksim tā, izmantoja viduslaiku humānistu tradīciju, kas, protams, veidoja to runu tādu ļoti, varētu teikt, sarežģītu. Tur vajadzēja cilvēkiem būt diezgan izglītotiem, lai saprastu visas tās alūzijas vai citātus, vai parafrāzes, kas tika šajās runās iekļautas.”
Vēsture pierāda, ka politiķu un oratoru paņēmieni būtībā nav mainījušies. Izprotot, kā ar vārdiem manipulēja viduslaikos, mums kļūst krietni vieglāk atšifrēt arī šodienas politiķu teikto.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |