Ikdienā mediķi arvien biežāk sastop pacientus, kuri nogurumu, nespēku vai darba spēju kritumu saista ar “izdegšanu”, taču patiesais iemesls nereti slēpjas dzelzs rezervju izsīkumā. Jelgavas klīnikā notika seminārs, kur vienuviet pulcējās nozares speciālisti, lai klātienē diskutētu par anēmijas jeb dzelzs deficīta nozīmi un ietekmi uz cilvēka veselību.
Lai kopīgi atbildētu uz jautājumu – kā savlaicīgi atpazīt dzelzs deficītu un kāpēc tas joprojām tiek nenovērtēts, seminārs Jelgavā pulcēja ģimenes ārstus, kardiologus, reto slimību speciālistus un citus medicīnas profesionāļus. Ārsti norāda, ka mītu par šo problēmu joprojām ir daudz, bet zināšanas – bieži vien nepietiekamas.
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Valdis Ģībietis, internists, Reto slimību speciālists: “Pasaulē apmēram miljardam cilvēku ir dzelzs deficīta anēmija, un arī Latvijā – tāpat kā citās attīstītajās valstīs – šī ir ļoti izplatīta problēma. Nelaime ir tā, ka, lai gan to ir ļoti viegli atklāt ar dažiem vienkāršiem laboratoriskiem testiem, ne reti cilvēki nemaz nezina, ka viņiem ir dzelzs deficīts, ka ir mazasinība. Un reizēm arī tie, kam tas ir zināms, nesaņem pareizu ārstēšanu.”
Marija Šmeļova, SIA “Jelgavas klīnika” ģimenes ārste: “Ja mazasinība ir diezgan smaga un cilvēks nevēršas pie ģimenes ārsta, tad parādās izteikts elpas trūkums un paātrināta sirdsdarbība. Cilvēkiem ar sirds mazspēju tas var novest līdz sirds mazspējas dekompensācijai. Tas nozīmē, ka organismā sāk krāties šķidrums un sirdij trūkst pietiekamas skābekļa pieplūdes.”
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Speciālisti uzsver: ja parādās simptomi, nevajag gaidīt un cerēt, ka “pāries pats”. Pirmais solis ir asins analīzes, īpašu uzmanību pievēršot feritīna un hemoglobīna rādītājiem.
Marina Kovaļova, kardioloģe, interniste, EKG un slodzes testu speciāliste: “Ja cilvēkam ir šādas sūdzības un hemoglobīns ir normāls, vajadzētu palūgt ģimenes ārstam noteikt analīzēs arī feritīnu. Ja redzam feritīna trūkumu, tas var progresēt un izveidoties jau izteikts dzelzs deficīts, kas ļoti ietekmē veselību. Kā zināms – dzelzs ir enerģijas avots mūsu sirdij.”
Dzelzs deficīta ārstēšana nav sarežģīta, taču, lai rezultāts būtu sekmīgs – jāievēro vairāki priekšnosacījumi.
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Valdis Ģībietis, internists, Reto slimību speciālists: “Piemēram, dzelzs preparātus, ko lieto tablešu veidā, nevajadzētu uzņemt kopā ar ēdienu, kā arī nevajadzētu tos uzdzert ar kafiju vai tēju – tas viss pasliktina uzsūkšanos. Reizēm pacients aizmirst tos iedzert vai lieto nepareizi, un tad ārstēšana nestrādā. Pacients it kā saņem preparātus, bet tie nepalīdz. Dažkārt ir nepieciešams dzelzi ievadīt vēnā. No tā gan pacienti, gan ārsti mēdz baidīties, jo retos gadījumos iespējamas blaknes.”
Mediķu novērojumi liecina – dzelzs rezerves cilvēka organismā samazinās biežāk, nekā šķiet. Pie vainas var būt nepietiekams uzturs, intensīvs sports, asiņošana, hroniskas slimības, kā arī dzīves ritms. Riska grupās ir pusaudži, sievietes reproduktīvajā vecumā, grūtnieces, veģetārieši un pacienti ar gremošanas trakta saslimšanām.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |