Rīgā un Pierīgā ģimenes ārsti stāv rindā, lai pārņemtu valsts apmaksātās ģimenes ārstu prakšu vietas, tāpēc papildu finansējums 4 844 100 eiro apmērā nākamgad un turpmāk ik gadu, kas paredzēts piemaksai lauku ģimenes ārstu praksēm, ir nepieciešams un pamatots, sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un deputāte Līga Kozlovska (ZZS).
Viņa norādīja, ka, pretēji situācijai galvaspilsētā un tās tuvumā, nākotnes trūkstošo valsts apmaksāto prakšu vietu skaits reģionos ir “katastrofāls”.
Tāpēc lauku piemaksa, viņasprāt, motivētu un piesaistītu jaunus ģimenes ārstus darbam reģionos.
Komentējot Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) aicinājumu nodrošināt līdzvērtīgu atbalsta mehānismu arī galvaspilsētas un tās tuvumā esošajām praksēm ievērojami augstāku īres izmaksu dēļ, Kozlovska atzīmēja, ka tās neattiecas uz visiem ģimenes ārstiem.
Kozlovska minēja, ka nākotnē primārās veselības aprūpes jomā, pamatojoties uz Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, plānots apspriest arī diferencēto maksājuma modeli, balstoties uz kvalitātes un rezultatīvajiem rādītājiem ģimenes ārstu praksēs.
Kā vēstīts, LĢĀA lūgusi Ministru kabinetu atbalstīt valsts budžeta papildu finansējuma piešķiršanu visu Latvijas ģimenes ārstu, kuri sniedz valsts apmaksāto primāro veselības aprūpi, prakšu stiprināšanai un noturības veicināšanai valsts apdraudējuma un krīzes situācijām.
LĢĀA iesniegusi iebildumu valdības atbalstītajai iecerei par papildu resursu piešķiršanu 22,3 miljonu eiro apmērā 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā. Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta “Rail Baltica” pārprojektēšanai – astoņi miljoni eiro.
Savukārt lauku ģimenes ārstu atbalstam plānoti 4,8 miljoni eiro. Papildu finansējums 4 844 100 eiro apmērā nākamgad un turpmāk ik gadu paredzēts piemaksai lauku ģimenes ārstu praksēm, lai veicinātu primārās veselības pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas.
Asociācija lūdz no valsts budžeta atbalsta saņemšanas neizslēgt 44% Latvijas ģimenes ārstu prakšu, kuras nodrošina veselības aprūpi iedzīvotājiem Rīgā un līdz 100 kilometru attālumā no Rīgas.
LĢĀA lūdz Ministru kabinetu novērtēt visu Latvijas ģimenes ārstu, kuri sniedz valsts apmaksāto primāro veselības aprūpi, gatavību sniegt Latvijas iedzīvotājiem primāro veselības aprūpi un tam ļoti nepieciešamo valsts budžeta atbalstu.
Asociācijā skaidro, ka arī galvaspilsētā un tās tuvumā ģimenes ārsti ikdienā saskaras ar pieejamībai būtiskiem izaicinājumiem piesaistīt un noturēt ģimenes ārsta praksei darbiniekus. Papildu izaicinājumus galvaspilsētā un tās tuvumā rada liela konkurence par darbiniekiem, īpaši ar privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, un augstākas prakses uzturēšanas izmaksas nekā reģionos.
Vienlaikus Ukrainas pieredze rāda, ka Krievijas dronu uzbrukumi visvairāk mērķēti tieši uz galvaspilsētu un lielajām pilsētām. Tāpēc valsts apdraudējuma un krīzes situācijās arī Rīgas un tās apkārtnes teritorijās, kā arī citās pilsētās uz ģimenes ārstu praksēm būs nepieciešams novirzīt vairāk pacientu – tai skaitā slimnīcu noslogojuma dēļ vai slimnīcu darbības traucējumu dēļ, skaidro asociācija.
“Visām ģimenes ārstu praksēm ir nepieciešams būtisks ieguldījums gatavības un noturības palielināšanai,” minēts asociācijas paziņojumā.
Tāpat ziņots, ka atbalsta mehānisms ģimenes ārstu praksēm lauku teritorijā paredzētu piemaksu par prakses pamatteritorijas iedzīvotāju blīvumu, par attālumu līdz universitātes slimnīcām, sākot ar 100 kilometriem no Rīgas, kā arī prakses aktivitāti.
Plānots, ka šī maksājuma ieviešana veicinās ģimenes ārstu piesaisti reģionos un vienlaikus arī ārstu nomaiņu. Šobrīd lauku piemaksa ģimenes ārsta praksei 60 km un 200 km attālumā no galvaspilsētas var neatšķirties.
Vērtējot primārās veselības aprūpes stāvokli reģionos, secināts, ka 72% gadījumu var novērot negatīvu dinamiku ģimenes ārstu prakses pārņemšanā, liecina VM pērn novembrī apkopotā informācija par primāro veselības aprūpi reģionos.
Ministrijā noskaidrots, ka 30,2% jeb 366 no ģimenes ārstu reģionos ir sasnieguši pensionēšanās vecumu un var pieņemt lēmumu par līguma attiecību pārtraukšanu ar Nacionālo veselības dienestu.
Tāpat VM norāda, ka pacientu nokļūšana pie ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem, kā arī ierašanās uz izmeklējumiem reģionos ir sarežģīta. Vienlaikus arī sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība reģionos, ministrijas vērtējumā, ir nevienlīdzīga.
LĢĀA iebildumus par lauku piemaksu paudusi jau iepriekš, tās vietā rosinot ieviest diferencētus maksājumus ārstu paaudžu nomaiņai visā Latvijas teritorijā.
LĢĀA ieskatā vienreizēji paaudžu nomaiņas maksājumi izmaksājami par katru ārsta nomaiņas gadījumu, kas nav iespējams ar reģionālo piemaksu.
“Ģimenes ārsti jau gadiem saņem ikmēneša piemaksu par darbu lauku teritorijā, kuras blīvums ir mazāks par 500 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, tai skaitā piemaksu par pacientu skaitu virs 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu,” iepriekš uzsvērusi asociācija.
Vienreizējam paaudžu nomaiņas maksājuma apmēram vajadzētu būt motivējošā apmērā, lai jaunie ārsti varētu, piemēram, veikt daļu no pirmreizējas iemaksas dzīvesvietas iegādei, savukārt par ģimenes ārsta prakses atstāšanu – tādai, lai varētu kompensēt praksē ieguldīto un salīdzinoši mazo pensijas apmēru, norādījusi LĢĀA.
Asociācijas ieskatā reģionālo piemaksu ieviešana diskriminē Rīgas un Pierīgas prakses, kuru izmaksas ir par aptuveni 18,4% lielākas nekā praksēm reģionos lielākas dārdzības dēļ.