No bišu gultas līdz festivāliem – Jelgavas puse vilina arvien vairāk tūristu

Jelgavā un Jelgavas novadā šogad vērojams neliels, bet stabils tūristu skaita pieaugums. Nozares pārstāvji norāda, ka, lai gan situācija tūrismā Latvijā kopumā ir nevienmērīga, Zemgalē aktivitāte saglabājas. Ja agrāk populāras bija lielās autobusu tūristu grupas, tad tagad daudz biežāk ceļo ģimenes un individuāli ceļotāji.

Jelgavas novada bišu saimniecībā “Jaunparkas” šovasar arvien biežāk iegriežas tūristi. No nelielas saimniecības tā kļuvusi par pieprasītu apskates vietu, un šogad vien to jau apmeklējuši vairāk nekā 400 cilvēku. 

“Pirmā lieta, kas mums bija jāizdara, kad mēs šeit ievācāmies, mums bija jāsakopj ābeļdārzs. Jo tas bija kā džungļi. Vienā no pirmajam dienām tajā ābeļdārzā meklēju mammu un nevarēju atrast! Tagad esam to sakopuši. Ļoti daudz darba, bet es teiktu, ka ir daudz skaistāk, ka ir āboli, paši varam tos ēst..” atminas “Jaunparkas” saimnieka meita Laura Pauliņa. 

“Vienā no biškopības saimniecībām mēs iegādājamies pāris stropiņus. Un tad es sapratu, ka nepietiek ar iedvesmu, bet vajag arī zināšanas. Tad biškopības biedrībā izgāju kursus un paplašināju saimniecību,” meitas teikto papildina “Jaunparkas” saimnieks Nauris Pauliņš.

Latvijas Biškopības biedrībā norāda, ka pagājušais gads biškopjiem bija neveiksmīgs. Visvairāk cieta saimniecības Latvijas austrumos, kur bija liels mitrums un plūdi. Savukārt šogad situācija ir labāka – augiem pietiek mitruma, un siltais laiks veicina labu ražu.

“Jaunparkas” saimnieks Nauris Pauliņš: “Ja vienā stropā ir no 10 līdz 80 tūkstoši bišu, intensīvā periodā tie varētu būt kādi 50 tūkstoši. Nu, ja tie ir 30 stropi, tad darbinieku vai kolēģu mums ir pusotrs miljons noteikti!”

Lai veicinātu arī citu vietējo meistaru atpazīstamību, “Jaunparkas” īsteno dažādus sadarbības projektus. “Viens no tiem ir mūsu vietējā keramiķe, kas taisa šādus te trauciņus, un, savukārt, mēs pārtaisām šos trauciņus vaska svecītēs. Mums vispār ir ļoti aktīva kopiena un bija īpašā akcija, kad bērni varēja braukt uz saimniecībām un iepazīt, kā tad tie saimnieki saimnieko,” stāsta Nauris Pauliņš.

“Jaunparkās” pieejama arī bišu gulta, kurā, pēc iepriekšēja pieraksta, var atpūsties un relaksēties. Tomēr saimnieks atzīst, ka ne katrs spēj uz tās nogulēt pat stundu, lai gan tā tiek uzskatīta par dabisku un nervu sistēmai draudzīgu atpūtas veidu.

Veselīga dzīvesveida pasākumus un rituālus savā pilsētas ikdienā mēģina ieviest arī Jelgava. Viens no tiem bija labbūtības festivāls Lielupes krastā, kas šogad notika pirmo reizi. Tomēr apmeklētāju interese bija neliela, tāpēc, pēc iedzīvotāju kritikas, otrajā festivāla dienā ieeja tika noteikta bez maksas.

Jelgavas reģionālā tūrisma centra vadītāja, Zemgales tūrisma asociācijas valdes locekle Ilva Grasmane: “Sāpīgākā vieta vienmēr ir bijusi caurbraukšana – noturēt apmeklētāju šeit ilgāk ir mūsu primārais un galvenais virsmērķis. Un šādi festivāli ir vienas, divu, triju dienu festivāli, kuri, potenciāli, var paturēt šo apmeklētāju šeit. Tad, protams, ka tie ir vērtīgāki, tā mēs to saskatām no tūrisma viedokļa.”

Apmeklētāju skaits Jelgavā un Jelgavas novadā pieaudzis par gandrīz 4%, bet nakšņošanas iespēju skaits Jelgavā kopš 2023. gada ir dubultojies – no četrām līdz astoņām naktsmītnēm. Tūristiem visaktīvākais mēnesis ir maijs, kad notiek Jelgavas pilsētas svētki. Pozitīvas ziņas ir arī valsts mērogā – Latvija nominēta divām starptautiskām tūrisma balvām Apvienotajā Karalistē un Somijā, kategorijā “Iekārojamākais ceļojumu galamērķis Eiropā” un “Gada starptautiskais tūrisma galamērķis”. Tas nozares pārstāvjiem vieš cerību, ka šī tūrisma sezona būs veiksmīgāka nekā iepriekšējā.