Sēlijas tūrisms uzplaukst, bet Latgalē cīnās par izdzīvošanu

Sēlija šobrīd ir modē – tā tūrisma nozari Sēlijā raksturo vietējie speciālisti. Lai gan aktīvā tūrisma sezona sākās jau maijā, interese par reģionu joprojām saglabājusies augsta.

Anita Šmite, Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja: “Sēlijas tūrisma uzņēmēji ar dažādu piedāvājumu, un piedāvājumu, kas attīstās šobrīd strauji, ir ļoti populāri arī tūristu vidū. Sāk mums izteikti vairāk braukt arī ekskursantu grupas tieši no dažādiem tūroperatoriem, aģentūrām. Un, jā, mēs varam teikt, ka Sēlijā tūrisms tikai strauji attīstās.”

Kopā ar Lietuvas kolēģiem tapis pētījums par Sēlijas zemi, uz kura pamata izveidots jauns ceļvedis un uzstādīti informatīvie stendi. Jau gadu Neretā, pie Latvijas un Lietuvas robežas, darbojas arī tūrisma informācijas centrs, kura darbība sāk nest rezultātus.

Anita Šmite, Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja: “Un mēs jau jūtam, ka šī punkta atvēršana tieši pašā pierobežā ir ļoti vērtīga. Tie lietuvieši, kas brauc pie mums iepazīt mūsu novadu, iegriežas un saņem pašu aktuālāko un būtiskāko informāciju, un tālāk jau tad mēs varam vilināt iekšā dziļāk Aizkraukles novadā.”

Tomēr, lai arī tūrisma sezona norit veiksmīgi, Anita Šmite uzsver, ka ģeopolitiskā situācija pierobežā joprojām atstāj ietekmi uz tūrisma nozari.

Anita Šmite, Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja: “Arī mums bijuši šajā pavasarī jau grupu atteikumi, un atteikumi arī tādēļ, ka esam novads, kurš ir pa ceļam uz Latgales reģionu. Tātad, ja nedodas uz Latgales reģionu, tad mums iztrūkst arī mūsu pusē šīs turistu grupas, kas bija plānojušas doties.”

Vidzemes televīzijas foto

Savukārt Latgales reģiona Tūrisma asociācijā norāda, ka situācija šobrīd ir nedaudz uzlabojusies. Ir mazāk šunapraides paziņojumu, samazinājies arī dronu uzlidojumu skaits. Tomēr tūristu interese nav atgriezusies iepriekšējā līmenī.

Jeļena Kijaško, Latgales reģiona Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja: “Nogaidīšanas režīms tomēr ir jūtams. Nav masveidā tādu atteikumu, kādi bija maijā pēdējo divu nedēļu laikā, bet tūrisma uzņēmējiem uz priekšu, uz vasaru, nav tā kā parasti ir bijis, ka jūnijs, jūlijs viss ir pilns un visas brīvdienas ir pilnas, un kalendārs jau aizpildīts. Nu, nē, tā arī nav.”

Lai pievērstu uzmanību situācijai, Latgales reģiona Tūrisma asociācija maijā nāca klajā ar atklātu vēstuli, aicinot valsti sniegt mērķtiecīgāku atbalstu pierobežas uzņēmējiem. Nozarē norāda – neskaidrība ietekmē ne vien tūrismu, bet arī reģiona ekonomisko attīstību kopumā.

Jeļena Kijaško, Latgales reģiona Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja: ”Es nesaku, protams, ka visi tūlīt bankrotēs, mēs nekad nerunājam tādās pārākuma kategorijās, bet kaut kāda daļa būs spiesta samazināt, būs spiesta atlaist darbiniekus. Tagad mēs jau redzam, ka uz vasaras sezonu parasti tūrisma uzņēmumos, viesnīcās, kempingos ņēma sezonālos darbiniekus. Šogad viņi tos neņem. Un problēmas ir ar nodokļu samaksu un tā tālāk. Skaidrs, ka viņi aptur kaut kādā veidā attīstību. Šeit nav runa par attīstību, pašlaik runa iet par izdzīvošanu.”

Arī tūrisma nodevas samazināšana tiek minēta kā atbalsta instruments, tomēr nozarē uzskata, ka ar to vien nepietiek. Nepieciešams mērķtiecīgāks valsts atbalsts pierobežas reģioniem. 

Jeļena Kijaško, Latgales reģiona Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja: “To atlaidi saņemusi pilnīgi visa Latvija, visi Latvijas tour-operatori. No vienas puses, protams, tas ir pateicīgi un labi arī Latvijas tūrisma nozarei kopumā, bet atkal nevajag to pozicionēt varbūt kā atbalstu visvairāk cietušajam reģionam, Latgalei, jo Latgale no tā pilnīgi neko neiegūst, jo mums ir tikai trīs tour operatori.”

Lai pierobežas reģioni saglabātu konkurētspēju, nepieciešams ilgtermiņa un mērķēts valsts atbalsts.