No daudzdzīvokļu māju renovācijas attur augstās izmaksas

Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Atjaunošana vajadzīga vairāk nekā 26 tūkstošiem māju. Tomēr līdz šim renovēta ir tikai neliela daļa – aptuveni 4 procenti no kopējā apjoma, revīzijā secināja Valsts kontrole. Iemesli esot dažādi, cilvēku bažas par finansiālo stāvokli, pieaugušās būvniecības izmaksas un augstie procentu maksājumi. 

SIA “JK Namu pārvalde” Jēkabpils novadā ir lielākais apsaimniekotājs. Tā pārziņā ir 236 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Taču no tām tikai sešas ir pilnībā renovētas. Apsaimniekotājs stāsta, ka situācija ir tik slikta, jo renovēt māju nav lēti un siltināšanas izmaksas ik gadu aug, kas arī esot galvenais iemesls, kas iedzīvotājus attur.

SIA “JK Namu pārvalde” projektu vadītāja Iveta Ozoliņa: “Pirmkārt, jau ir iedzīvotāju finansiālais stāvoklis un bažas par to, vai spēs atdot šos aizdevumus, kredītus, uztraucas. Tāpat vecāka gada gājuma cilvēki… viņu, kā saka, iecienītais teiciens – “manam mūžam pietiks”. Jaunie cilvēki domā ilgstspējīgāk. Viņi saprot.”

Apsaimniekotājā gan norāda, ka pēdējos gados cilvēki tomēr esot kļuvuši aktīvāki un biežāk vēršoties pie apsaimniekotāja, lai pārrunātu siltināšanas iespējas. Tas ir būtisks ieguldījums nākotnē. Un to parāda jau renovētās mājas. 

“Tieši par pēdējām mājām ir šis siltuma patēriņš samazinājies, vienai mājai bija 48% un otrai – 43%. Tātad uz pusi gandrīz sarucis,” skaidro Iveta Ozoliņa.

Aizkrauklē situācija ar māju siltināšanu esot līdzīga. Apsaimniekotāja SIA “Lauma A” pārziņā ir 66 daudzdzīvokļu mājas, taču tikai četras no tām ir renovētas, turklāt ne pilnībā. Arī tur iedzīvotājus galvenokārt attur lielās izmaksas.

SIA “Lauma A” valdes loceklis Andris Zābelis: “Sapulcē, kad es saku par siltināšanu, visbiežāk viņi saka – nē, jo tas ir kredīts. Kāpēc? No 2022. gada ir sadārdzinājušies būvdarbi, būvmateriāli. Un tas atspaids, tā kā Latvijas Banka arī minēja savā pētījumā, šis ietaupījums uz apkuri nesedz darbu izmaksas.”

Arī Valsts kontroles revīzijā veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka lielākās bažas pirms renovācijas ir par augstajām izmaksām un būvdarbiem. Rezultātā, ja iedzīvotāji ņem kredītu un pat daļu sedz valsts, vairāk nekā pusei gadījumu pēc renovācijas ikmēneša maksājumi pieaug. 

Valsts kontroles padomes loceklis, Pirmā revīzijas departamenta direktors Mārtiņš Āboliņš: “Ziemā ir jāmaksā mazāk par siltumu un tas samazinājums ir gana būtisks, vairāk nekā 50%. Taču šo kredītu maksājumu dēļ ikmēnešu maksājumu slogs pieaug.”

Ekonomikas ministrija savukārt norāda, ka iedzīvotāju interese par renovāciju ir liela, to parāda arī pieprasījums pēc finansējuma. Pēdējā Ekonomikas ministrijas izsludinātajā atbalsta programmā pusotra mēneša laikā rezervēta tika visa atvēlētā summa – 174 miljoni eiro. Tāpēc šobrīd ministrijas dienaskārtībā aktuāls ir jautājums par patstāvīga finansējuma pieejamību.

“Tie varētu būt aizņēmumi no starptautiskajiem finanšu instrumentiem ar zemākām procentu likmēm un veidojot to sistēmu tādu, ka nākotnē šī atbalsta intensitāte varētu būt nedaudz mazāka, bet finansējums varētu būt pieejams lielākam iedzīvotāju skaitam,” saka Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Ābelniece.

Līdz šim vislielāko aktivitāti daudzdzīvokļu ēku renovācijā ir izrādījuši iedzīvotāji no Rīgas, Liepājas, Valmieras, Valkas un Olaines. Savukārt viszemākā renovācijas aktivitāte joprojām vērojama Latgalē. Tāpēc šim reģionam izveidota īpaša atbalsta programma ar mazākām sākotnējām izmaksām, kas ļauj ēku atjaunošanu veikt pakāpeniski, pa atsevišķiem posmiem. 

Tāpat jāpiebilst, ka līdz 2030. gadam Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz renovēt vismaz 2000 ēkas. Savukārt no 2050. gada Eiropas Savienības līmenī ir noteikts mērķis  panākt, lai visas ēkas būtu energoefektīvas vai bez emisijām.