Ogres novada Sociālajā dienestā rosība jau no paša rīta bija kā īstā sēņošanas talkā. Seniori sapulcējās aplī, apsēdās krēslos un skolotājas vadībā devās “mežā” – tikai šoreiz dejas soļos, turklāt sēdus. Kā jau sēņojot, bez ķibelēm arī neiztika – pazuda nazītis, sēņu grozs bija par mazu un ik pa laikam nācās arī mākoņus izkliedēt. Taču rezultātā grozs pilns ar labu garastāvokli un kārtīgu izdejošanos.
Mārīte, deju nodarbību apmeklētāja: “Man ļoti patīk. Es vispār esmu par visu, kur mēs piedalāmies aktīvi. Es esmu tāda aktīva un cilvēkos. Es jau pagājušajā gadā šeit biju. Tā kā es jau neesmu galīgi iesācēja. Sēņošanā arī tai skaitā.”
Arī Irēna, deju nodarbību apmeklētāja, stāsta, ka nodarbība ļoti patika: “Es šoreiz biju pirmo reizīti. Man tiešām ļoti, ļoti patika! Domāju, ka es noteikti centīšos nākt iespēju robežās. Man viss bija interesanti.”
“Katram mums [tas] ir vajadzīgs. Ne jau mēs katrs mājās vingrojam. Esam mazliet par slinkiem. Tad šeit ir vismaz iespēja izkustēties un sevi izlocīt,” atzīst Astrīda, deju nodarbību apmeklētāja.
Ideja par šādām deju nodarbībām radās Ogres invalīdu biedrības vadītājai. Pirmā pieredze ar dejošanu sēdus esot bijusi aizvadītajā gadā, un šogad Tamāra nolēma turpināt un uzrakstīja projektu. Galvenokārt gan tāpēc, lai piesaistītu palīglīdzekļus senioriem. Ar tiem arī deju nodarbībās viņi mācās darboties.
Tamāra Molodcova, Ogres invalīdu biedrības vadītāja: “Viņi [seniori] kustās, kaut viņiem ir grūti, bet viņi kustās. Viņi ir malači, ka viņi tādi pozitīvi. Viņiem viss patīk. Un viņi nāk, un mēs darbojamies kopā ar viņiem.”

“Cilvēki lielā vecumā, kuri grib dejot, bet viņiem jau ir grūti kājās nostāvēt, tad radās šī forma “Dejas sēdus”. Protams, tika atvasināts arī tālāk, un arī šobrīd tas ir ļoti izplatīts arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ratiņkrēslos sēdošajiem, arī paralizētajiem, arī tādiem, kuriem nav kādas ķermeņa daļas. Visiem ir iespēja dejot sēdus,” skaidro Latvijas Senioru deju apvienības valdes priekšsēdētāja, “Dejas sēdus” nodarbību vadītāja Indra Spalviņa.
Indra Spalviņa gan izdomājusi vēl radošāku pieeju, katru reizi viņa dejām piešķir savu stāstu. Tāpat nodarbībās var apgūt arī dažādus deju stilus.
Indra Spalviņa: “Protams, tautu dejas, tas nenozīmē, ka mēs precīzi polku šeit dejosim. Tas absolūti to nenozīmē. Ir dažādas tautu mūzikas. Un šīs tautu dejas tiek aprobētas, sēžot uz krēsliem, lai varētu izpildīt pietuvinātas kustības. Un, jā, ir daudz dažādu žanru. Ir vienkāršas dejas, ir sarežģītas dejas. Tās ir attiecīgi katrai auditorijai piemērojamas, un arī atkarīgs no dejošanas stāža.”
Indra Spalviņa deju nodarbības vada arī citviet Latvijā. Viņa stāsta, ka senioru interese par šāda veida dejām ir ļoti liela.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
