Veicot Aizkraukles novada domes ēkas remontdarbus, tajā atrasts padomju laika sienas gleznojums. Tā gan nebūt nav vienīgā padomju laika ēna pilsētā. Aizkraukles pilsētas, kura pašreizējo nosaukumu ieguva tikai pēc neatkarības atgūšanas, izveide sākusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados līdz ar Pļaviņu hidroelektrostacijas būvniecību. Tāpēc to visu var uzskatīt par padomju laika mantojumu. Aizkrauklē izveidots arī Baltijā lielākais padomju laika muzejs, lai ikviens varētu uzzināt, kāda bija cilvēku ikdiena garajos okupācijas gados.
44 pēc neatkarības atgūšanas Aizkraukles novada domes ēka beidzot piedzīvo vērienīgus remontdarbus. 1973. gadā būvētā ēka iegūs ne vien eiropeisku vizuālo tēlu un būtiski uzlabotu energoefektivitāti, bet arī vides pieejamību. Būvnieki šeit rosās jau vairākus mēnešus. Kā skaidro Aizkraukles pārvaldnieks, padomju mantojums celtniekiem sagādājot izaicinājumus, jo tolaik būvniecības prasmes un noteikumi būtiski atšķīrušies no šodienas normatīviem, un arī tie paši ne vienmēr izpildīti.
Veicot remontdarbus, vienā no telpām atklājies arī kāds negaidīts padomju laika mantojums – sienas gleznojums ar dzejnieka Jāņa Pliekšāna jaunības dienu draugu un arī Ļeņina līdzgaitnieku Pēteri Stučku, kurš bijis nosegts ar reģipša plāksni.
Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis: ”Man personīgi tas bija pārsteigums, un lielākajai daļai no pašvaldības darbiniekiem arī. Jebkurā gadījumā mēs viņu nesaglabāsim. Tiks vai nu apmetums, es šobrīd precīzi nepateikšu, bet šķiet, ka tur bija apmetums paredzēts, līdz ar to tas būs neatgriezeniski iemūrēts sienā.”
Tas, ka sienas gleznojumā atainots Sučka, kurš 1919. gadā centās nepieļaut neatkarīgas Latvijas izveidi, gan ne vienam nav pārsteigums, jo Aizkraukle veidojusies padomju laikā un līdz 1990. gada 25. septembrim nesa Stučkas vārdu. Tā esot arī vienīgā pilsēta Latvijā, kurā padomijas laikā neesot bijis ļeņina piemineklis. Tā vietā uz postamenta pie kultūras nama gozējies Stučka.
Mūsdienās Aizkrauklē izveidots lielākais padomju laika muzejs Baltijā, kurā izveidotā ekspozīcija iepazīstina ar Aizkraukles vēsturi un ikdienas sadzīvi garajos Latvijas okupācijas gados.
Cepure skaidro: ”Ir jāzina, kā tieši tie cilvēki dzīvoja, ko viņi redzēja. Arī tāda Stučkas glezna, padomju laika glezniecība visu laiku cilvēkiem bija fonā. Kā cilvēki varēja visa tā padomju fona ēnā iznest to latvietību un nonākt līdz mūsdienām.”
Okupācijas garo gadu ēna Aizkraukles domes ēkā izzudīšot līdz šā gada beigām, bet vai kas līdzīgs neparādīsies rekonstruējot kādu citu ēku, pilsētā gan īsti nevarot zināt.