Košas spalvas, skaļas balsis, spēja atdarināt skaņas un dažkārt pat cilvēka runu – papagaiļi neapšaubāmi prot piesaistīt uzmanību. Taču aiz simpātiskā izskata slēpjas arī ļoti gudrs, prasīgs un raksturā dažāds putns, kura turēšana mājās nebūt nav piemērota ikvienam. Siguldas Zoo papagaiļu mājā šobrīd sastopami aptuveni 40 papagaiļi no 14 dažādām sugām. Starp tiem ir gan lielās aras, gan mazāki papagaiļi, bet īpaša vieta ir zilpieres amazonei Bosikam, kurš no visiem šeit mītošajiem putniem vienīgais prot runāt.
“Īpašākās noteikti ir aras – gan zaļspārnu, gan zili dzeltenā ara. Taču interesantākais ir tas, ka katram papagailim ir savs raksturs. Mūsu īpašākais ir zilpieres amazone Bosiks, jo viņš ir vienīgais, kurš māk runāt,” stāsta Siguldas Zoo darbiniece Patrīcija.
Lielākā daļa papagaiļu uz Siguldu atceļojuši no audzētājiem Čehijā, taču zoo nonākuši arī putni, kuru iepriekšējie saimnieki dažādu iemeslu dēļ par tiem vairs nav spējuši rūpēties. Un tieši šādos gadījumos īpaši redzams, ka papagaiļa uzticību nevar iegūt vienā dienā. Pieradināšana var prasīt daudz laika un pacietības. Vienam putnam interese par cilvēku rodas ātri, citam nepieciešams krietni ilgāks laiks, lai tas justos droši un pats vēlētos tuvoties.
Arī raksturi atšķiras ļoti izteikti. Viens papagailis mierīgi sēdēs uz rokas, bet cits vienā brīdī būs draudzīgs un jau nākamajā var mēģināt iekost. Patrīcija stāsta, ka zoo ir putni, kuri labprāt kontaktējas ar cilvēku, taču, sajūtoties nedroši, nekavējoties aizlido. Savukārt citiem noskaņojums var mainīties pat dažu sekunžu laikā.
Turklāt ne katru reizi, kad papagailis cilvēkam tuvojas ar knābi, tas nozīmē vēlmi kost. Lielākiem papagaiļiem knābis kalpo gandrīz kā trešā kāja – pirms uzkāpt uz rokas vai zara, putns nereti vispirms pieķeras ar knābi.
“No sākuma viņi mēdz tikai pamēģināt un paskatīties, kāda būs cilvēka reakcija. Ja reakcijas nav, tad reizēm var iekost arī stiprāk. Taču jāprot atšķirt, vai putns tiešām grasās kost, jo, kāpjot uz rokas, papagailis bieži vispirms pieķeras ar knābi un tikai tad liek kājas,” skaidro Patrīcija.
Tieši lielo papagaiļu gadījumā šāda uzvedība nepieredzējušu cilvēku var izbiedēt, jo arī pats knābis ir ievērojams. Tādēļ viena no svarīgākajām lietām, pirms vispār domāt par papagaiļa iegādi, ir saprast konkrētās sugas uzvedību un vajadzības.
Papagailim nepietiek tikai ar būri un barības trauku. Putnam nepieciešama iespēja kustēties, lidot un regulāri saņemt cilvēka uzmanību. Turklāt potenciālajam saimniekam jārēķinās arī ar skaņu.
“Viņiem vajag ļoti daudz vietas. Viņi mēdz būt skaļi, tāpēc jārēķinās, ka mājās viņi visu dienu var bļaustīties. Bet citādi viņi ir ļoti forši un mīlīgi,” saka Patrīcija.
Ja cilvēkam iepriekš nav bijusi pieredze ar papagaiļiem, Siguldas Zoo darbiniece iesaka nesteigties ar lielo sugu izvēli. Pirmajam putnam piemērotāka var būt kāda no mazākajām sugām – tās aizņem mazāk vietas, mēdz būt klusākas un vienlaikus var būt ļoti draudzīgas.
Svarīga ir arī ēdienkarte. Papagaiļi Siguldas Zoo ikdienā saņem ne tikai sēklu maisījumus.
“Mēs dodam dažādas sēklas, bet vakaros – augļus un dārzeņus. Viņiem ļoti garšo āboli, bumbieri un citi augļi. Un ļoti garšo arī rieksti,” stāsta Patrīcija.
Rieksti putniem ir īpaši iecienīts gardums, taču tikpat būtiska ir daudzveidīga barība un regulāra svaigu produktu iekļaušana uzturā.
Arī fakts, ka divi putni abi ir papagaiļi, vēl nenozīmē, ka tos droši varēs turēt kopā. Siguldas Zoo dažādu sugu savstarpējām attiecībām tiek rūpīgi sekots līdzi.
“Lielākoties viņi sadzīvo diezgan labi, īpaši tad, ja ir daudz vietas. Taču ir arī putni, kurus kopā turēt nevar. Piemēram, aras nevar sadzīvot ar mūsu zilpieres amazoni, arī daži citi papagaiļi ar viņu nesadzīvo,” stāsta Patrīcija.
Tomēr, iespējams, svarīgākais jautājums pirms papagaiļa iegādes nav tas, kādu sugu izvēlēties, bet gan – vai cilvēks vispār ir gatavs dzīvei kopā ar šādu putnu.
Ir cilvēki, kuriem nepatīk pat tas, ka papagailis telpā brīvi lido, lai gan putnam tā ir pilnīgi dabiska uzvedība. Tāpat papagailis nebūs piemērots cilvēkam, kurš nevēlas vai nevar tam ikdienā veltīt laiku.
“Papagailim vajag laiku, lai viņš pierastu pie cilvēka un pats gribētu nākt klāt. Ja cilvēks nav gatavs viņam šo laiku veltīt, tad papagaili labāk nevajadzētu ņemt,” uzsver Patrīcija.
Viņa iesaka ļoti rūpīgi izvērtēt papagaiļa iegādi arī tad, ja mājās jau dzīvo kaķis, jo plēsēja un putna atrašanās vienā vidē rada papildu riskus. Ne mazāk svarīga ir arī higiēna. Papagaiļi var būt jutīgi pret slimībām, tāpēc Siguldas Zoo papagaiļu mājā apmeklētājiem pirms ieiešanas jādezinficē gan rokas, gan apavi.
“Viņiem slimības var pielipt diezgan viegli. Tāpēc mums ir gan roku, gan apavu dezinfekcija, lai no ārpuses pie putniem nenonāktu dažādi slimību ierosinātāji. Arī mājās jāuztur tīrība un pēc atnākšanas no darba vai āra jānomazgā rokas,” skaidro zoo darbiniece.
Tādēļ izvēlēties papagaili tikai pēc košākajām spalvām, spējas runāt vai simpātiska video sociālajos tīklos nebūtu prātīgi. Katram no tiem ir savs raksturs, vajadzības un paradumi, bet cilvēkam jārēķinās ar skaņu, nekārtību, regulāru aprūpi un nepieciešamību putnam veltīt laiku.
Savukārt tiem, kuri tam ir gatavi, papagailis var kļūt par ļoti sabiedrisku un interesantu kompanjonu – un, kā rāda Siguldas Zoo iemītnieki, nekad nevar līdz galam paredzēt, kāds raksturs slēpsies aiz košajām spalvām.