Piemājas dīķi daudzi uzskata par vietu skaistuma baudīšanai un relaksācijai, tomēr tas gluži tāpat kā dārzs prasa kopšanu.
Skaidro stādaudzētavas “Dimzas” saimnieks Andrejs Vītoliņš, kura teritorijā arī atrodas dīķis ar krāšņām, dažādu krāsu ūdensrozēm: “Dabisks aizaugšanas process ir normāla parādība, jo augi aug, lapas krīt un viss jau nosēžas tajā ūdenī, un, protams, arī mūsdienu problēmas. Tie paši lauksaimnieki, kuri grēko ar minerālmēslojumu, kas zemākās vietās aizskalojas uz dīķiem. Protams, gan augs ūdenī, gan augs uz zemes aug tad, ja viņu pabaro. Tad kādā mirklī barības vielas ir par daudz, un augi kļūst par traucēkli.”
Stādaudzētavas tuvumā lauksaimnieku nav, bet pie dīķa aug vairāki ozoli, vītoli, un lapas sabirst ūdenī.
ReTV foto
Stāsta Vītoliņš: “Tās lapas birstot veido tādu kārtīgu dūņu slāni. Priekš ūdensrožu audzēšanas tā ir lieliska lieta, bet, ja gribi ielīst nopeldēties, dūņas traucē un, ja vēl tās glīvenes gar kājām pinās, tāpēc es katru gadu ielienu dīķī un patīru.”
Izņēmums nav arī šī reize. Bruņojies ar visparastāko rokas izkapti, Andrejs dodas tīrīt dīķi: “Mēs jau varētu arī ar rociņām to visu plēst, bet cik dziļi tad varam tā aizsniegt. Kaut ko jau var noraut, bet saknes ne. Saknes gan nav arī pļaujot ar izkapti, vienīgais – ar izkapti es varu nopļaut salīdzinoši zemu – pie pašas grunts, un lai viņš atjaunotos, paies labs laiciņš. Ja es to regulāri izdarīšu, tad jau skats būs krietni labāks.”
Jāpiebilst, ka nopļautie un izrautie augi ir jāizvāc krastā, pretējā gadījumā tie ātri piesakņosies. Kā skaidro Vītoliņš, ja dīķī ir zivis, tad ūdensaugi karstā laikā tām ir noderīgi, lai rastu veldzi.
ReTV foto
Tiesa, gan 21. gadsimtā dīķa tīrīšanai var izmantot arī modernākus instrumentus: “Patiesībā mūsdienas vajag izmantot. Ja tev ir traktortehnika ar kārtīgu strēli, tu vari tā forši no krasta izķeksēt gan to dūņu slāni, gan tos liekos ūdensaugus. Un te vēl ir vilkvāle. Kamēr tās nav izdzinušas sēklas, tās vālītes mēs neaiztiekam, jo viņas pietiekami skaisti izskatās un var ielikt, piemēram, kādos Jāņu pušķos, bet, kad tā vāle sāk izirt un sēklas lido pa gaisu, tad tas dīķis ļoti ātri aiziet ciet.”
Dažādu augu, kas apdraud iespēju saglabāt dīķi tīru, ir daudz. Tostarp arī klasiskā niedre.
Stādaudzētavas “Dimzas” saimnieks Andrejs Vītoliņš: “Un vienīgais glābiņš ir tikai pļaut, pļaut, pļaut un pļaut. Lielā dīķī nav variantu – jāsauc palīgi ar kārtīgu laivu ar zemūdens dzīvžogu šķēri. Kaut ko tas maksā, bet tīrs ir. Vai nu ziemā, kad ir ledus var pļaut virsējo slāni, būs mazliet tīrāks, bet nāksies ielīst arī ūdenī. Es te kādu gadu neesmu bijis, un man nepatīk, kā viņas te savairojušās.”
Ko nevar nopļaut, var izraut ar rokām, jāpiebilst gan, ka saknes ūdens augiem ir lielas. Tieši tāpat kā pats dīķis, jātīra arī dīķa mala, ko var izdarīt arī no krasta, piemēram, ar trimmeri. Lai dīķis būtu tīkams atpūtai, tas esot jātīra vismaz vienreiz gadā.