Šodien Bauskas novada Vecumnieku puses iedzīvotājiem bija ļoti īpaša diena. Pēc gadu desmitiem ilgas gaidīšanas no kādreizējā Vecumnieku novada pagastiem uz Bausku varēs aizbraukt pa asfaltu. Atjaunošanas darbi, kas izmaksājuši astoņus miljonus eiro, veikti vēl kādreizējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas laikā izstrādātajā ceļu remontdarbu programmā saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu. Lai pabeigtu visu VARAM izstrādāto programmu gan vēl jāsameklē vismaz 60 miljoni eiro, turklāt bažas māc, ka nākamgad ceļu remontiem naudas varētu būt vēl mazāk.
Vecumnieku puses ļaudīm šodien garastāvoklis ir tik labs, ka var arī uzdejot, jo beidzot zem kājām ir nevis dubļu jūra, bet melnais segums, kas gaidīts jau desmitgadēm.
Vecumnieku pagasta iedzīvotāja Ieva Dobelniece: “Šodien jau ir tāds svētku brīdis, bet tad, kad parādījās te tehnika un sākās tie darbi, tad es tiešām priecājos, o, jā.”
Reģionālā autoceļa Bauska–Linde (P88) un vietējā autoceļa Pārslas–Misa–Šarlotes (V1011) atjaunotie posmi gandrīz 13 kilometru garumā ir tāda kā centrālā ass, kas savieno kādreizējā Vecumnieku novada pagastus ar Iecavu un lielā novada centru Bausku. Solījumi no ministrijām to pārbūvēt izskanējuši gan 2008. gadā, gan 2021. gadā. Solījumu izpildi gadiem gaidījis arī būvdarbu veicējs – SIA”Vianova” vadītājs, kurš pats dzīvojot Vecumniekos, tāpēc vēl lielāks prieks esot pārgriezt atklāšanas lentu.
Tas gan joprojām neattiecas uz visu VARAM izstrādāto ceļu remontdarbu programmu, kuru pabeigt vajadzēja 2024. gadā, stāsta VSIA “Latvijas Valsts ceļi”’ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: “Jāatzīst, ka VARAM plānam vienmēr bijis paredzēts atsevišķs finansējums papildus tādam pamata ceļu finansējumam. Es ceru, ka mums kopīgi ar VARAM ministriju izdosies klauvēt pie dažādām durvīm, lai mēs realizētu vēl tos atlikušo posmus Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) programmā. Vēl vajag, es teiktu, ka 60 līdz 80 miljonus eiro.”
Arī Bauskas novada Brunavas pagastā vēl ir ceļš, kurš savu kārtu gaida VARAM programmā, un netrūkst arī Valsts vietējās nozīmes ceļu, kam remonts steidzami vajadzīgs, bet visi jau dzirdējuši, ka ekonomijas nolūkos nākamgad, iespējams, naudas ceļiem būs vēl mazāk.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA) to sauc par neprātu: “Mums milzīgu finansējumu novirza aizsardzībai, laikam nevienā Eiropas valstī nav tik liels. Manuprāt, ir nepareizi to virzīt no infrastruktūras, jo arī šīm vajadzībām tā infrastruktūra ir nepieciešama.”
Uzņēmuma ”Vianova” vadība teic, ka neziņa rada nestabilitāti, kas ļoti traucē darbā, tomēr uzņēmums tāpēc nebeigšot pastāvēt.
SIA ”Vianova” valdes locekle Amanda Bārene: “Attīstās enerģijas ražošanas uzņēmumi, kas ienāk Latvijā, un līdz ar to ir nepieciešams izbūvēt pievadceļus. Mēs ļoti ceram, ka šī daļa no privātajiem uzņēmumiem palielināsies.”
SIA “Vianova” valdes priekšsēdētājs Atis Petruševics piebilst: “Vēl ir privātā – publiskā partnerība, kas tiek plānota – Iecavas apvedceļš un Bauskas apvedceļš. Arī “Rail Baltica” jāizbūvē pievadceļi, tā kā es domāju, ka darbs būs.”
Uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” vadītājs teic, ka nevajagot skriet ratiem pa priekšu, savukārt satiksmes ministrs Atis Švinka centīšoties nepieļaut ekonomiju uz ceļu rēķina: “Es kā ministrs jau no pirmās dienas esmu teicis, ka ceļiem naudas ir par maz. Būtu jābūt 2 reizes vairāk. Vienlaicīgi ir šī budžeta konsolidācija. Satiksmes ministrija meklē līdzekļus administratīvajā aparātā, gan kapitālsabiedrībās un citur. Mēs esam atraduši, un mēs nesam risinājumus.”
Ja nu tomēr kompromisu ar finanšu ministriju neizdošoties atrast, kaut kādā mērā palīdzēšot atjaunošanas noturības mehānisma un militārās mobilitātes programma. Ziņās jau esam stāstījuši, ka, konsolidējot budžetu, Satiksmes ministrija iecerējusi par vairāk nekā 12 miljoniem samazināt finansējumu valsts ceļiem un par 4 miljoniem dotāciju pašvaldību ceļiem.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |


